liepajniekiem.lv
Kritalas un kopsaucēji
Nīcas vidusskolēniem F. Rekovičs māca padziļināto bioloģiju, Liepājā ģimnāzistiem – gan padziļināto, gan optimālo bioloģijas kursu, kā arī ģeogrāfiju.
RTU Liepājas akadēmijā lasa trīs lekciju kursus topošajiem skolotājiem.
“Es palīdzu viņiem iedvesmoties un nenobīties, ka būs jāsaskaras ar izaicinājumiem un nevajag padoties pie pirmajām problēmām,”
skolotājs teic, ka izglītības darbs viņam ir galvenais.
“Paralēli esmu uzsācis ļoti saistošu dabas pētnieku skolas projektu 9.–12. klašu skolēniem. Varētu teikt, ka tas ir atgriešanās pie pamatvērtībām, ka dabaszinātnes, īpaši bioloģija, tiek pētīta pie dabas, nevis tikai skolas telpās.
Nīcas vidusskolā uzsāku projektu “Ielaid dabu skolā”, kurā pie skolas iekārtos zaļo klasi. Tur skolēni varēs pētīt savvaļas augus, būs arī kritala, uz kuras aug sēnes, sūnas un attīstās citi organismi, un kukaiņu māja,” projekta autors stāsta par mazo dabas pētniecības bāzi.
“Nelielā gabalā iesēs un iestādīs ārstniecības augus, atvedīs koku stumbrus, kuri sadalās. Un bērni redzēs – lai gan ir šķietami miris koks, tomēr tas kalpo par dzīvotni citiem organismiem, piemēram, sēnēm un kukaiņiem. Tā ka pret kritalām nedrīkst izturēties vieglprātīgi, uzskatot tās par nevajadzīgām.”
“Viņš ir cilvēks, kas ar sirdi un dvēseli iekšā dabā, un bioloģija, man liekas, ir viņa dzīves sūtība,”
saka Nīcas vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Antra Šakale.
“Skolotājs ir tik priecīgs, ka var īstenot dabas projektu Nīcā, tik aizrautīgi stāsta, kā ar bērniem ies uz zaļo klasi un pētīs sūnas, kukaiņus.
Viņš tik ļoti caur sevi iznes mīlestību pret dabu, ka labi spēj to nodot tālāk skolēniem. Ar lielu entuziasmu, sirdi un dvēseli dabā.”
Laikmetā, kad bērni aizrāvušies ar tehnoloģijām, dedzīgais skolotājs parāda, ka aizraujošākās lietas ne vienmēr atrodamas telefonā.
A. Šakale saka: “Viņš māca saskatīt, cik daba ir daudzveidīga un savdabīga. Un kukaiņu mājā būs ļoti daudz interesanta!”
F. Rekovičs uzaudzis laukos, Bauskas novada Brunavas pagastā, tā ka viņam visapkārt bijusi daba, un tā vienmēr interesējusi.
Kad pēc studijām nonāca pilsētā strādāt par skolotāju, viņš labi redzēja, ka pazūd sasaiste ar dabu.
“Es mēģinu atrast kopsaucējus, lai jaunieši, kuriem ir tāda sterila daba pilsētas parkos, izietu ārpus šīs vides un bioloģisko daudzveidību iepazītu tur, kur tā ir sastopama.
Un, ja tā nav, tad to vest uz skolu, un tur veidotos mijiedarbība. Agrāk vai vēlāk skolēnam radīsies interese, un viņš, dodoties dabas ekspedīcijās vai pārgājienos, pamanīs – jā, redz, kur ir tas, ko skolotājs teica! Tā ir vieta, kur attīstās mikroorganismi vai kaut kas cits, un tā ir vērtīga ekosistēmas daļa.”
Darbā laiku neskaita
Uz jautājumu, cik ilga ir skolotāja darba pieredze, viņš atbild: “Es saku, ka man darba stāžs ir desmit plus; vēl nav divdesmit. Domāju, ka pēc desmit gadiem teikšu tāpat.
Es pieskaitu sevi pie jauniem skolotājiem, kuriem ir pieredze, tātad – pieredzējis jaunais skolotājs. Šobrīd jūtos ļoti motivēts un enerģijas pilns.”
F. Rekovičam patīk komunicēt ar jauniešiem. Interesantākais, kas viņam neļaujot nolaist rokas, esot – meklēt veidus, kā piesaistīt skolēnu uzmanību bioloģijai, ģeogrāfijai un kā palīdzēt viņiem saskatīt nākotnes profesijas izvēli, piemēram, medicīnu.
Vai arī – palīdzēt skolēnam, lai viņš pēc iespējas labāk nokārtotu padziļināto eksāmenu bioloģijā.
“Visi šie mērķi padara ikdienu tik interesantu un raibu, ka nevienā brīdī neiestājas pagurums. Darbs skolā mijas ar lekcijām studentiem, tā ka dinamika ir uzlādējoša.
Tāpēc, ja enerģijas mazliet pietrūkst, tad skolēni vai studenti to dod pretī, un beigās sanāk forša uzlāde.”
Skolotājs piekrīt, ka viņam ir labas darbspējas, tomēr atslēga esot cita: “Es daru to, kas mani interesē. Tāpēc laiku neskaitu, un enerģijas pietiek visam.”
Viņš piedalās starptautiskajās Erasmus izglītības programmās. Šovasar tā aizveda uz Krētu, kur skolotājs ieguva pieredzi biznesa darbībā.
Šajā jomā tāpēc, ka Liepājas Valsts ģimnāzijā viņš kopā ar divām kolēģēm sadarbībā ar organizāciju Junior Achievement Latvia izveidojuši grupiņu – atbalsts skolēnu uzņēmējdarbībai.
“Ieguvu labu lādiņu, lai dotu skolēniem daudz ko jaunu un viņus motivētu nebaidīties virzīties uzņēmējdarbībā,”
F. Rekoviču mācības iedvesmojušas.
Skolotājs cenšas sekot līdzi jauniešu interesēm un saprast, par ko viņi runā, kas viņiem aktuāls. Tajā pašā laikā – vienkārši parunājas, uzklausa, kas viņiem rūp vai sasāpējis, varbūt nepieciešams atbalsts.
Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas 2018. gada absolventei Kristiānai Līnai Jaunzemei F. Rekovičs mācīja ģeogrāfiju.
Viņa atceras: “Mūsu klase skolotājam, visticamāk, krita uz nerviem, jo bijām gudri, bet tādi palaidušies. Viņš mūs mācīja vidusskolā, kas ir nobriedušāks vecumposms, bet realitātē bijām lieli bērni. Tagad atskatoties, esmu pārsteigta, ka skolotājam bija pacietība ar mums darboties.
Viņš bija jauns, un mēs pārāk ērti sajutāmies viņa klātbūtnē – gan brīvstundās virinājām viņa durvis, gan Sveču dienā gājām dziedāt viņa kabinetā.
Katrā ziņā tur norisinājās vidusskolas lielākie joki, un stundās bija tik smieklīgas epizodes, ka tās vēl šodien atceros ar smaidu, bet nelielu kauna izjūtu.”
Ko F. Rekovičs sev novēl jaunajā mācību gadā? “Nepazaudēt dzirksti, virzīties uz saviem mērķiem un tos sasniegt, saglabājot sevi kā personību, kā cilvēku un skolotāju.”
Vizītkarte
Felikss Rekovičs
- RTU Liepājas akadēmijas lektors.
- Dabaszinātņu skolotājs Liepājas Valsts ģimnāzijā un Nīcas vidusskolā.
- Vada Dabas pētniecības skolas nodarbības Dabas mājā Zirgu salā.
- Studējis Latvijas Universitātē un Liepājas Universitātē.
- 35 gadi.
- Dzimtā puse – Bauska.
- Vaļasprieki: pētīt augus, vākt tējzāles, pastaigāties, ceļot, gleznot ainavas.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
