“Lietuvas vēstījums ir ļoti skaidrs un ir nodots vairāk nekā vienā līmenī, ka mēs vēlamies turpināt šīs programmas, ka ikviens ASV iztērētais dolārs pārvēršas par trim četriem, sasniedzot 10-12 dolārus visā aizsardzības aprīkojuma un ieroču dzīves ciklā, kas ir izdevīgi ASV un ir jāturpina,” Lietuvas sabiedriskajam radio sacīja Budris.

Pēc ministra teiktā, galīgie lēmumi par Baltijas drošības iniciatīvu vēl jāgaida ASV Kongresā, un tad būs zināms, vai finansējums tiks samazināts.

Šādi Budris komentēja pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļu vēstīto, ka ASV plāno pārtraukt finansēt palīdzību pie Krievijas robežas esošo NATO valstu bruņotajiem spēkiem.

Iespējamās izmaiņas attiecas arī uz finansējumu Baltijas drošības iniciatīvai, kuras ietvaros ASV piešķir naudu, lai Baltijas valstis iegādātos amerikāņu ieročus, apmācītu specvienības un saņemtu izlūkošanas atbalstu.

“Mums noteikti būs diskusija, un Lietuva sniegs savus argumentus. Un es turpināšu strādāt pie šī jautājuma un atgriezīšos pie šī jautājuma, uzsverot, kāpēc tas ir izdevīgi visām pusēm un kādu spēcīgu stratēģisku atturēšanas signālu tas galu galā sūta Krievijai,” norādīja Budris, piebilstot, ka ASV atbalsts ir svarīgs ne tikai finansiāli, bet arī politiski.

Lietuvas Aizsardzības ministrijas dati liecina, ka Lietuva līdz šim ik gadu no ASV saņēmusi militāro palīdzību vidēji 60 miljonu eiro vērtībā.

Kā vēstīja laikraksts “Financial Times”, augusta beigās Pentagona amatpersonas Eiropas diplomātiem pavēstījušas, ka ASV vairs nefinansēs programmas, kas paredz Austrumeiropas valstu bruņoto spēku apmācību un tehnisko apgādi.