"Kurzemes Vārds"
Šīs valsts apmaksātās pārbaudes nav ierobežotas ar kvotu, tās ir pieejamas visiem, kuri vēlas pārbaudīt savu veselību, un tiek sniegtas ārpus kopējās pieraksta rindas.
Kas tās ir par pārbaudēm, un kā tām pieteikties, skaidro Nacionālā veselības dienesta (NVD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.
Viņa arī apkopojusi informāciju par visām valsts apmaksātajām profilaktiskajām pārbaudēm, kas pieejamas Latvijas iedzīvotājiem.
Profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta
Ja iedzīvotājs gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, tad attiecīgajā gadā viņš var doties uz valsts apmaksātu profilaktisko apskati.
Lai to veiktu, pacientam jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par ērtāko vizītes dienu un laiku.
Par šo profilaktisko apskati nav jāmaksā pacienta līdzmaksājums – tā ir pilnībā valsts apmaksāta.
Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts uzklausa pacienta sūdzības, izvērtē veselības stāvokli, kā arī nepieciešamības gadījumā:
- veic asinsspiediena un pulsa mērījumus;
- nosaka ķermeņa svaru, garumu, pārbauda ādas un gļotādas stāvokli;
- izklausa sirdsdarbību un plaušas;
- apskata un iztausta kakla, padušu un cirkšņu limfmezglus;
- izvērtē redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un neiroloģiskās funkcijas;
- novērtē vairogdziedzera stāvokli;
- iztausta vēderu;
- veic citas manipulācijas.
Pēc apskates ģimenes ārsts var ieteikt pacientam papildu izmeklējumus vai konsultācijas pie ārsta-speciālista, var rekomendēt, kam turpmāk veselības profilakses nolūkā pievērst lielāku uzmanību.
Sirds veselības pārbaude
Pacientiem 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā iepriekš minētās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates laikā tiek vērtēts arī sirds un asinsvadu slimību risks atbilstoši SCORE metodei.
Nepieciešamības gadījumā izvērtē sirds un asinsvadu, kā arī smēķēšanas anamnēzi, nosaka asinsspiedienu, ķermeņa masas indeksu, kopējo holesterīna līmeni, zema un augsta blīvuma holesterīna rādītājus, triglicerīdus, sirds un miega artēriju auskultāciju, kā arī veic elektrokardiogrammas izvērtējumu.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem
katram pieaugušajam Latvijā piemīt vidēji trīs sirds un asinsvadu slimības veicinoši riska faktori.
Visbiežāk sastopamie riska faktori ir smēķēšana, arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.
Pārbaude cukura diabēta noteikšanai
Ikgadējās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates laikā noteiktai pacientu grupai bez cukura diabēta riska faktoriem tiek nodrošināta valsts apmaksāta cukura līmeņa noteikšana venozo asiņu plazmā tukšā dūšā.
Tā tiek veikta pacientiem 40 gadu vecumā un reizi trijos gados cilvēkiem vecumposmā no 45 līdz 72 gadiem.
Savukārt, ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts konstatē, ka pacientam ir palielināta ķermeņa masa (ķermeņa masas indekss ≥ 25 (kg/m)²) un vēl ir vismaz viens no riska faktoriem vai iepriekšējā glikozes noteikšanā konstatēta robežhiperglikēmija, tad cukura līmeņa noteikšanu venozo asiņu plazmā tukšā dūšā jāveic katru gadu.
Vēža skrīnings ar uzaicinājumu
NVD organizētā vēža profilaktisko pārbaužu programma ietver dzemdes kakla, krūts, prostatas un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes jeb skrīningu.
Regulāra skrīninga veikšana ir ļoti svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas bieži vien nerada sūdzības un tām nav simptomu, līdz ar to cilvēks pat nenojauš, ka ir saslimis, skaidro NVD.
Skrīnings sniedz iespēju pārliecināties par veselības stāvokli, ja pārbaužu rezultātā nekādas izmaiņas netiek konstatētas,
savukārt gadījumā, ja tomēr tiek atklāta slimība, – uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.
Dzemdes kakla vai krūts vēža skrīninga veikšanai sievietēm noteiktos vecumos tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, kas ir kā nosūtījums pakalpojuma saņemšanai.
Saņemot vēstuli, jāveic pieraksts kādā no piedāvātajām ārstniecības iestādēm. Ārsta apmeklējumu un profilaktisko pārbaudi pilnībā apmaksā valsts.
Dzemdes kakla vēža pārbaudes veikšanai sievietes vecumā no 25 līdz 29 gadiem saņem uzaicinājumu reizi trijos gados, savukārt sievietēm vecumā no 30 līdz 70 gadiem uzaicinājums tiek sūtīts reizi piecos gados, jo 2025. gadā ir ieviesta jauna, efektīvāka testa metode – CPV tests (ja CPV tests ir negatīvs, tad nākamais skrīnings paredzēts pēc pieciem gadiem, jo vēža attīstības risks šajā periodā ir niecīgs).
Krūts skrīninga veikšanai uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados.
Šīs uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai uz e-adresi portālā Latvija.gov.lv, ja tāda ir izveidota, aptuveni trīs mēnešus pēc dzimšanas dienas datuma.
Papildu informāciju var uzzināt, ieskatoties NVD tīmekļvietnes vmnvd.gov.lv sadaļā “Vēža profilaktiskās pārbaudes”.
Vēža skrīnings, vēršoties ģimenes ārsta praksē
Ģimenes ārstu praksēs tiek organizēts divu veidu vēža skrīnings – zarnu vēža profilaktiskā pārbaude sievietēm un vīriešiem un prostatas vēža skrīnings vīriešiem.
Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados ieteicams veikt sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem.
Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, pacientam jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē, kur tiek izsniegts testa komplekts slēpto asiņu noteikšanai fēcēs, kas ir jāizdara mājas apstākļos (no vienas vēdera izejas).
Pēc tam tests jānogādā praksē rezultāta nolasīšanai.
Būtiski, ka pirms testa veikšanas vairs nav jāievēro ēšanas ierobežojumi, jo tiek izmantots jaunā tipa tests, informē NVD.
Zarnu vēzis attīstās šūnās, kas veido zarnu sieniņas.
Sākotnēji veidojas labdabīgi izaugumi jeb polipi, kurus neārstējot var rasties ļaundabīga slimība jeb zarnu vēzis. Parasti šīs izmaiņas notiek 10 līdz 20 gadu laikā.
Polipi vai zarnu vēzis agrīnā stadijā parasti neizraisa nekādus simptomus vai sūdzības, un pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem šī iemesla dēļ aptuveni pusei pacientu to diemžēl diagnosticē novēloti.
Otra profilaktiskā pārbaude, kuru organizē ģimenes ārstu praksēs, ir prostatas jeb priekšdziedzera vēža pārbaude.
Tā paredz specifisku asins analīžu veikšanu reizi divos gados visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem.
Pārbaude ieteicama arī vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam (reizi divos gados), ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam.
Lai veiktu pārbaudi, jāsazinās ar sava ģimenes ārsta praksi un jāveic pieraksts.
Vizītes laikā tiks izsniegts nosūtījums asins parauga nodošanai, lai laboratorijā noteiktu prostatas specifisko antigēnu (PSA), skaidro NVD.
Priekšdziedzera jeb prostatas vēzis ir visbiežāk sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs,
kā arī otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem pēc 40 gadu vecuma.
Risks saslimt ar šo slimību pieaug divas reizes, ja prostatas vēzis bijis kādam radiniekam. Savukārt, ja ar priekšdziedzera vēzi slimojuši divi tuvi radinieki, risks saslimt pieaug pat deviņas reizes.
