Divu dienu sanāksmē galvenā uzmanība tiks pievērsta pieaugošajai mākslīgā intelekta nozīmei sabiedrībā un starptautiskajai drošības situācijai.

Igaunija līdz šim nekad iepriekš vienlaikus nav uzņēmusi tik daudz valstu prezidentu.

Sanāksmē piedalīsies Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, Bulgārijas prezidents Rumens Radevs, Itālijas prezidents Serdžo Matarella, Grieķijas prezidents Konstantins Tasuls, Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, Polijas prezidents Karols Navrockis, Portugāles prezidents Marsēlu Rebēlu de Souza, Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, Slovākijas prezidents Peters Pellegrīni, Slovēnijas prezidente Nataša Pirca-Musara un Somijas prezidents Aleksandrs Stubs.

Valstu līderi apspriedīs arī drošības izaicinājumus saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā, konfliktu Gazas joslā un dažādiem hibrīddraudiem.

“Mums ir jāatrod veids, kā izbeigt karadarbību un novērst veco konfliktu atjaunošanos, neatsakoties no principiem, uz kuriem balstās pēc Otrā pasaules kara iedibinātā kārtība. Ja mēs nespēsim aizsargāt un stiprināt starptautisko sistēmu, dominēs spēka politika, un mazākas valstis tiks atstumtas malā, to balss zaudēs pat to ietekmi, kāda tām ir tagad. Tāpēc mēs apspriedīsim arī ANO un Drošības padomes reformu, Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanu un reaģēšanu uz dažādu draudu vienlaicīgu parādīšanos,” klāstīja Kariss.

Arajološas grupa ir Eiropas Savienības dalībvalstu prezidentu tikšanās formāts, kur tradicionāli piedalās parlamentāro republiku prezidenti, kuru amata pienākumos neietilpst izpildvaras funkcijas.

Pirmā grupas sanāksme pēc toreizējā Portugāles prezidenta Žorža Sampaio iniciatīvas notika 2003. gadā Portugālē, Arajološā.