Viņa apsūdzēta par to, ka 2023.gada maijā, strādājot ārvalstu tiešsaistes izdevumā, kuru Krievijas Tieslietu ministrija iekļāvusi tā dēvēto ārvalstu aģentu reģistrā, publicējusi materiālu, kurā, kā apgalvo varasiestādes, bijusi iekļauta apzināti nepatiesa informācija par Krievijas karu Ukrainā, liecina Krievijas Izmeklēšanas komitejas “Telegram” kanālā publiskotā informācija.

Komitejas paziņojumā norādīts, ka 2023.gada maijā žurnāliste publicēja šajā izdevumā interviju, par ko saņēma 64 tūkstošus rubļu.

Paziņojumā nav minēts žurnālistes vārds un uzvārds.

Taču Kremļa propagandas rupors TASS, atsaucoties uz varasiestādēm, ziņo, ka runa ir par Hustiku, un ārvalstu interneta izdevums, kurā viņa publicējās, ir Radio Brīvība projekts “Sibir. Reali”.

To apstiprināja arī avoti no interneta izdevuma NGS42.ru, ar kuru Hustika arī sadarbojās.

Hustikas materiālus publicēja arī “Komsomoļskaja Pravda”, “Argumenti i Fakti”, “Snob” un citi izdevumi, no kuriem vairāki Krievijā tiek uzskatīti par “ārvalstu aģentiem”.

Kā ziņo Radio Brīvība, Hustika uz diviem mēnešiem apcietināta.

Izdevums norāda, ka žurnāliste apsūdzēta par “nepatiesas informācijas izplatīšanu par Krievijas armiju, rīkojoties savtīgu motīvu vadīta uz politiska, ideoloģiska, rasu, nacionāla vai reliģiska naida vai naidīguma pamata”. Saskaņā ar šo pantu Krievijā cilvēkam var tikt piespriests līdz desmit gadiem ilgs cietumsods.

Jau neilgi pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievijā stājās spēkā kriminālkodeksa grozījumi, kas paredz līdz pat 15 gadiem ilgu cietumsodu par “viltus ziņu” izplatīšanu un armijas “diskreditāciju”.

Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Krievijā ilgu laiku pat bija aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebruku