Caur Bulgāriju stiepjas pēdējais cauruļvads, pa kuru no Krievijas uz ES tiek piegādāta gāze. Plūsmas apturēšana nozīmētu, ka Ungārija un Slovākija zaudē iespēju arī turpmāk iepirkt gāzi no Krievijas.

“Bulgārija kā ES dalībvalsts rīkojas saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem un politiku, tostarp [ierosināto] pakāpenisko atteikšanos [no Krievijas gāzes] līdz 2027.gada beigām,” izdevumam “Politico” norādīja Bulgārijas enerģētikas ministrs Žečo Stankovs.

Paredzams, ka līdz 2028.gada 1.janvārim Krievijas gāzes patēriņš Eiropā tiks pilnībā pārtraukts, viņš piebilda.

Pirms pāris dienām Bulgārijas premjerministrs Rosens Žeļazkovs pēc ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājuma Eiropai pārtraukt iepirkt Krievijas energoresursus solīja, ka Bulgārija tuvākajā laikā pievienosies ES lēmumiem pārtraukt Krievijas dabasgāzes izmantošanu un tranzītu.

Saskaņā ar žurnālistu vērtējumiem Sofijas nodoms atbalstīt ES centienus atteikties no Krievijas gāzes varētu radīt nopietnas bažas Budapeštā un Bratislavā.

Ungārija un Slovākija joprojām saņem aptuveni 70% no tām nepieciešamās gāzes no Krievijas, un abas valstis bažījas, ka attiekšanās no krievu gāzes izraisīs strauju energoresursu cenu kāpumu iekšējos tirgos.

Tikmēr eksperti norāda, ka Ungārija un Slovākija var kompensēt Krievijas gāzes trūkumu, iegādājoties sašķidrināto dabasgāzi (LNG), kas ES nonāk caur termināļiem Norvēģijā. Saskaņā ar Stankova teikto, Bulgārija ved “konstruktīvas sarunas ar kolēģiem reģionā par iespēju kopīgi piedalīties konkursos par ASV sašķidrinātās dabasgāzes iegādi”.