Agrīnas pazīmes, kam pievērst uzmanību

Uzvedībā. Pēkšņas garastāvokļa svārstības, noslēgšanās, meli par sīkumiem, straujas konfliktu lēkmes, pazūd ierastās intereses.

Mācībās un ikdienā. Nokavētas stundas, kritums sekmēs, kavēšanās pārnākt mājās, sabojāts miega ritms, neizskaidrojami izdevumi vai pazūdoša nauda vai lietas. 

Sociālajās attiecībās. Nomainās draugu loks, noslēpumainība par to, kur un ar ko pavada laiku, izvairās no ģimenes pasākumiem.

Fiziskās pazīmes. Sarkanīgas vai stiklainas acis, skolēnu sašaurināšanās vai paplašināšanās, trīce, svīšana, biežas galvassāpes, apetītes un svara izmaiņas, smarža drēbēs vai istabā.

Digitālās pēdas. Dzēstas sarunas, vairāku kontu lietošana, pēkšņa paranoja ap telefonu, maksājumi spēlēs vai likmju aplikācijās.

Priekšmeti. Aizdomīgi iepakojumi, tabletes bez marķējuma, šķiltavas, folija, caurulītes, adatas, nezināmas kapsulas, tukšas e pudeles, kratom vai nikotīna maisiņu iepakojumi.

Kā atšķirt pusaudžu normālās svārstības no riska

Skaties trīs lietas. Intensitāte, cik stipri tas ietekmē ikdienu. Ilgums, vai tas turas nedēļām un mēnešiem. Funkcionēšana, vai cieš skola, attiecības un veselība. Ja redzi stabilu kritumu divās vai vairākās dzīves jomās, rīkojies.

Kā rīkoties vecākiem soli pa solim

1. Saglabā mieru un pieraksti novērojumus. Datumi, epizodes, pazīmes. Tas palīdzēs sarunā ar bērnu un ārstu.

2. Izvēlies brīdi sarunai bez pārmetumiem. Runā par to, ko esi novērojis, nevis par to, kā jūties dusmīgs. Piemērs. Es pamanu, ka tu bieži kavē stundas un vakarā grūti aizmigt. Kas notiek.

3. Uzdod atvērtus jautājumus. Kas palīdz tev tikt galā ar stresu. Kas tev liek lietot. Kas būtu reāli maināms šonedēļ.

4. Nosaki skaidras robežas un drošības noteikumus. Piemēram, nav auto vadīšanas, ja ir lietots. Nav naudas aizdošanas draugiem. Mājas zāles un alkohols tiek uzglabāti slēgti.

5. Iesaisti atbalsta pieaugušo. Otra vecāka, vecmāmiņas vai ģimenes drauga klātbūtne bieži nomierina situāciju.

6. Piesaki vizīti pie speciālista. Sāc ar ģimenes ārstu vai bērnu psihiatru. Vielu lietošanas jautājumos palīdz narkologs. Ārsts izskaidros, kādi izmeklējumi un atbalsts nepieciešami.

7. Vienojies par tuvāko 30 dienu plānu. Miegs, ēšana, skolas ritms, sporta vai brīvā laika aktivitāte, regulāras sarunas ar speciālistu.

8. Pārbaudes un testi. Ja ārsts iesaka, iespējami urīna vai citi testi. Atceries, ka rezultāti nav sods, tie ir instruments ārstēšanai.

9. Uzraugi digitālo vidi. Sākumā vairāk struktūras. Laika ierobežojumi, aplikāciju un pirkumu kontrole, drošības iestatījumi.

10. Iesaisti skolas atbalstu. Skolas psihologs vai sociālais pedagogs var palīdzēt ar rutīnu un motivāciju, ja vienojaties par konfidencialitāti.

Ko nedarīt

Neizmeklē slepus, ja to var iztikt ar atklātu sarunu. Nepazemo un neizsmej. Nesien palīdzību pie solījumiem kā ja nokārtosi atzīmes, tad iesim pie ārsta. Neignorē atkārtotas epizodes cerībā, ka pāries pašas no sevis.

Kad jārīkojas nekavējoties

Izsauc neatliekamo palīdzību 113, ja ir krampji, apjukums, halucinācijas, elpošanas traucējumi, aizdomas par pārdozēšanu vai pašnāvības domas. Nekavējies meklēt palīdzību arī tad, ja pusaudzis lietojis nezināmas tabletes vai maisījumus.

Kur meklēt palīdzību

Sāc ar ģimenes ārstu. Pēc vajadzības piesaki vizīti pie bērnu psihiatra vai narkologa. Ja vajadzīga medicīniski uzraudzīta detoksikācija un turpmāks plāns, vari sazināties ar detox.lv. Profesionāla komanda palīdz gan diagnostikā, gan ārstēšanā, kā arī izskaidro vecākiem, kā droši atbalstīt bērnu mājās.

Nobeigums

Vecākiem nav jābūt detektīviem vai ārstiem. Jums jābūt mierīgam orientierim, kas pamana signālus, runā atklāti un zina, kur vērsties. Jo ātrāk sakārtojas drošība un atbalsts, jo lielāka iespēja, ka pusaudzis atgriežas pie mācībām, draugiem un veselīgas ikdienas. Ja pazīmes atkārtojas vai pastiprinās, piesakiet konsultāciju un izveidojiet skaidru rīcības plānu kopā ar speciālistu.