Politiķis norādīja, ka pēdējās provokācijas pierādījušas, ka Eiropai, pirmkārt, jāuzlabo militāro dronu pamanīšanas spējas.

“Ir acīmredzams, ka tās spējas, kas mums ir, lai atklātu lidmašīnas vai raķetes ar mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmām, nav pietiekamas, ja runa ir par droniem. Tie ir mazi un lido zemu,” sacīja Kubiļus.

Tādēļ jāattīsta spējas gan dronu pamanīšanā, gan arī tos iznīcinot, ne vienmēr izmantojot miljoniem vērtas raķetes, kā tas nesen tika darīts Polijā, pauda komisārs.

Kubiļus vizītes ietvaros Latvijā ticies ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P), Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS).

Viņa vērtējumā, esot redzams, ka Latvija dara lielu darbu, attīstot gan savas spējas, gan rādot labu piemēru visām ES valstīm.

“Jo šīs provokācijas viegli var sasniegt ne tikai pierobežas valstis, kā mēs esam to redzējuši, bet arī tālas ES valstis, jo palaist bezpilota lidaparātus nav pārāk sarežģīti,” atzina komisārs.

Viņš pauda, ka ES dalībvalstis var arī apvienoties, lai izstrādātu kopīgus aizsardzības plānus. Pierobežas reģionos spēja sadarboties ir jo īpaši svarīga, uzsvēra Kubiļus.

“Droni nepazīst robežas. Tie var lidot no Igaunijas uz Latviju un pēc tam vēl uz Lietuvu, tādēļ būtu labi, ja būtu iespēja piekļūt datiem par pamanītajiem droniem visām reģiona valstīm,” sacīja politiķis.

Kubiļus arī atzīmēja, ka ES dalībvalstis līdz gada beigām ir aicinātas pārskatīt savus Atveseļošanās un noturības mehānisma plānus, iespējams, rodot jaunas iespējas arī aizsardzības stiprināšanai.

Tostarp dronu sienas veidošanā.

Pēc Kubiļus teiktā, šobrīd novērtēts, ka šāda dronu sieva Polijā un trijās Baltijas valstīs varētu izmaksāt ap vienu miljardu eiro visās valstīs kopā.

“Tātad tie nav 10 vai 100 miljardi, kā daži cilvēki, daži politiķi saka,” uzsvēra Kubiļus.

Kubiļus izcēla, ka dronu nozares attīstībā citas valstis var daudz mācīties no Ukrainas. Pēc viņa teiktā, ukraiņi ir vienmēr izcēluši, ka paralēli tehnoloģiju attīstīšanai, svarīgi ir attīstīt arī tā saukto ekosistēmu.

Tas vajadzīgs tādēļ, ka Krievija strauji iemācās, kā attīstīt jauna tipa dronus.

Ukrainā sadarbojas visi dronu ražošanā un izmantošanā iesaistītie, un, ja tiek atklāts, ka Ukrainas pusē droni vai citas ar droniem saistītās iekārtas zaudē efektivitāti, tad ukraiņi uzreiz kaut ko maina, skaidroja komisārs.

Viņš atklāja, ka ukraiņi aprēķinājuši, ka nākamgad savas frontes līnijas 1200 kilometru garumā aizsargāšanai viņiem nepieciešami aptuveni četri miljoni dronu.

Kubiļus, kurš pats ir no Lietuvas, tādējādi veicis ātrus aprēķinus, ka Lietuvai šādā gadījumā būtu nepieciešami ap trim miljoniem dronu.

“Es jautāju ukraiņiem pēc viņu padoma. Vai mums vajadzētu sākt ražot trīs miljonus bezpilota lidapārātus Lietuvā, vai arī tos iepirkt un turēt savos krājumos? Tomēr viņu atbilde bija ļoti vienkārša – tā būtu liela kļūda, jo ikviens drons ilgākā laika posmā noveco,” teica komisārs.

Tieši tādēļ ir daudz svarīgāk sagatavot zinošu cilvēku komandas, noliktavās uzglabāt bezpilota lidaparātu sastāvdaļas, lai vajadzības gadījumā būtu iespējams strauji palielināt ražošanu.

Kubiļus atzina, ka ir problēmas, kas saistītas ar Eiropas valstu lēmumu pieņemšanu – tas nereti notiek pārāk lēnu. Problēmas tostarp ir pašu valstu iekšienēs. Piemēram, vienā no ES dalībvalstīm visu atļauju saņemšanai rūpnīcu būvē nepieciešami četri gadi.

“Un, ja jūs tagad saprotat, ka Putina draudi ir nopietni un jūs vēlaties būvēt rūpnīcu munīcijai, tad jūs to sāksiet tikai pēc četriem gadiem? (..) Un tad es jokoju – vai vajadzētu palūgt Putinam atlikt viņa plānus?” retoriski vaicāja Kubiļus.

Daudzi regulējumi – gan vietējie, gan Eiropas kopumā – bijuši ieviesti miera laikā, tomēr, ja sāktos reāla agresija, tad laika būtu maz.

Tieši tādēļ jābūt gataviem un jādomā, kā aizsargāties arī miera laikā, uzsvēra Kubiļus.