Tuvāko gadu laikā Liepājas ezers kļūšot pieejamāks – apstiprināts jauns aizsardzības un attīstības plāns
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apstiprinājusi Liepājas ezera dabas aizsardzības plānu turpmākajiem 12 gadiem. Tas ļaus gan saglabāt un atjaunot dabas vērtības, gan apsaimniekot un labiekārtot teritoriju.
liepajniekiem.lv
Taču plāna apstiprināšana nenozīmē tūlītējas pārmaiņas, skaidro Liepājas pašvaldības Vides daļas vadītāja Dace Liepniece.
“No plāna apstiprināšanas dienas
mēs varam īstenot tos ikdienas pasākumus, kas nav saistīti ar Ministru kabineta noteikumiem, – pļaut niedres, labiekārtot.
Kas attiecas uz NATURA 2000 teritoriju maiņu, vispirms ministrijai jāizstrādā individuālie dabas lieguma aizsardzības un izmantošanas noteikumi, un Ministru kabinetam tie jāapstiprina,” viņa norāda.
Šis process prasīs laiku.
Vai jau nākamgad pie Liepājas ezera varētu izveidot jaunas atpūtas vietas un padarīt krastus pieejamākus, nav zināms, jo jautājums saistīts ar finansējuma pieejamību, pauž D. Liepniece.
“Nopietnākiem ieguldījumiem, visticamāk, jāmeklē ārējais finansējums.
Ikdienas uzturēšanu, piemēram, pļaušanu, veicam par pašvaldības līdzekļiem, un to arī turpinās darīt,”
viņa saka.
Plānotie apsaimniekošanas pasākumi ietver krūmu un koku izciršanu dabiskajās pļavās un zālājos, regulāru pļavu un niedrāju pļaušanu, lai saglabātu ūdensputniem piemērotus ligzdošanas areālus, niedrāju pļaušanu un ligzdošanas vietu aizsardzību migrācijas un ligzdošanas periodā, kā arī invazīvo sugu uzraudzību un ierobežošanu, īpaši aizsargājamu putnu ligzdošanas vietu aizsardzību ar informatīvajām zīmēm un aizsargjoslām, biotopu atjaunošanu teritorijās ar ietekmētu hidroloģisko režīmu, ligzdu platformu izvietošanu grīšļu ķauķim un jūras ērgļiem.
Atšķirībā no līdz šim spēkā esošā plāna šajā dokumentā iekļauti vairāki jauni risinājumi.
Infrastruktūras pilnveidei plānots attīstīt laivu ceļu tīklu, savienojot esošās un plānotās piestātnes ar centrālo laivu ceļu.
Plāns paredz arī vienkāršotu zonējumu – trīs funkcionālās zonas aizstās regulējamā režīma, dabas lieguma un neitrālā zona, kas palīdzēs līdzsvarot dabas aizsardzības un iedzīvotāju intereses.
Apstiprinātais plāns paredz teritorijas robežu pārskatīšanu – ierosināts izslēgt Atteku salu, pieguļošo Tirdzniecības kanāla akvatoriju un Zirgu salas laivu kooperatīvu “Kaija”, bet paplašināt regulējamā režīma zonu Vītiņu pļavās, iekļaujot Putnu kalvu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
