liepajniekiem.lv
“Domāju, ka ceļš vēl ejams ļoti tāls,” saka SIA “Kursas kvartāls” valdes loceklis Uldis Lībergs, skaidrojot arī iemeslus, kāpēc bijušā zivju nozvejas un apstrādes uzņēmuma saimniecības atdzimšana nesekmējas raiti.
Bremzē nestabilā situācija
Kopš 2021. gada oktobra “Boļševika” pēcteces – AS “Kursa” – patiesā labuma guvējs ir Ivo Buliņš. Viņam piederošajam uzņēmumam SIA “LGT Holdings” pieder 85% “Kursas” akciju (pārējie akcionāri ir apmēram 350 privātpersonas).
Līdz tam – no 2018. gada marta līdz 2021. gada rudenim – akciju sabiedrības patiesā labuma guvēji bija Vladimirs Carkovs, Jurijs Homutovs un Henadzi Kuprijenka.
Drīz pēc īpašnieku maiņas, 2021. gada decembrī, AS “Kursa” reģistrēja jaunu uzņēmumu – SIA “Kursas kvartāls”.
Šobrīd 88,5% tā daļu pieder Liepājas SEZ kapitālsabiedrībai SIA “Ekers Stividors LP”, bet 11,5% – AS “Kursa”.
Toreiz U. Lībergs atklāja, ka uzņēmums iecerējis agrākā zvejnieku kolhoza teritorijā attīstīt “Kursas kvartālu”.
Pagaidām pirmās redzamās pārmaiņas piedzīvojusi vien “Kursas” biroja ēka Roņu ielā 8a, kuru pēc pārbūves ekspluatācijā nodeva 2023. gada vasarā.
Ēkas pirmajā stāvā durvis vēra restorāns “Siil”, kas šī gada sākumā paziņoja, ka dodas ziemas atpūtā, bet tā arī vairs netika atvērts.
Pavasarī šajā vietā sāka saimniekot restorāns “Boroffish”, bet ēkas otro stāvu aizņēmis futbola kluba “Grobiņa” birojs.
“Kursas” saimniecība kopumā aizņem 7,8 hektāru plašu teritoriju, bet zem jumta ir aptuveni 17 tūkstoši kvadrātmetru lielas telpas.
Šobrīd topošajā kvartālā darbojas dažādi nomnieki, to skaitā piekrastes zvejnieki.
SIA “Kursas kvartāls” valdes loceklis min dažādus šķēršļus, kas bremzē kvartāla attīstības tempus – birokrātiju, ekonomisko situāciju valstī, kā arī nestabilo un neskaidro ģeopolitisko situāciju, kas “daudz ko bremzē un kavē”.
Proti, investori šodien ļoti rūpīgi izvērtē visus riskus, katru projektu un katru soli.
Taču liepājniekiem zināmu drošības sajūtu viešot tas, ka pilsētā naudu iegulda ne tikai vietējie uzņēmumi, bet attīstības potenciālu saredz arī citu valstu investori, piemēram, lietuvieši, kuri gatavi īstenot veselības veicināšanas centra būvniecības projektu.
Nākamais solis – jauna ēka
U. Lībergs: “Izaicinājumu ir ļoti daudz. Nav jāskatās tikai Latvijas un Liepājas kontekstā, bet arī ģeopolitiski un globāli. Bet skaidrs, ka turpinām virzīties uz priekšu ar pozitīvu attīstības plānu un redzējumu.”
“Kursas kvartāls” būvvaldē iesniedzis būvniecības ieceres par vairāku “Kursas” ēku pārbūvi.
U. Lībergs uzsver –
pagaidām ir tikai vīzijas par to, kas šajās vietās varētu tapt.
Taču viņš pastāsta, ka nākamais projekts, ko plānots sākt īstenot, ir jaunas ēkas būvniecība vietā, kur agrāk darbojās “Boroffish” veikaliņš-kafejnīca (Roņu iela 8b).
Projekts izstrādāts arhitekta Andra Kokina birojā “K Idea”, un būvniecības iecerē norādīts, ka tā plānota kā viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēka.
Tāpat uz priekšu virzās iecere par veco automobiļu ekspozīciju, kuras tapšana plānota sadarbībā ar Motormuzeju. Ekspozīciju iecerēts sākt veidot nākamgad.
U. Lībergs atzinīgi vērtē projektu padarīt Liepājas bāku publiski pieejamu un veidot tajā ostas vēstures ekspozīciju.
“Esam nākuši pretī, un ir vienošanās par 92. un 93. piestātnes savienošanu pie bākas,
kas nākotnē, un tāds ir arī mūsu mērķis, dos iespēju atvērt Dienvidu mola vārtus, lai cilvēki brīvi var nokļūt uz molu,”
pauž “Kursas kvartāla” valdes loceklis.
Būvvaldē iesniegta arī iecere par pirms 30 gadiem būvētā vēja ģeneratora nojaukšanu “Kursas” teritorijā. U. Lībergs zina teikt, ka tas ir pirmais vēja ģenerators ne tikai Liepājā, bet visā Latvijā.
Vēja spēkstacija nav darbināta daudzus gadus, un ģenerators savu laiku jau ir nokalpojis. Lai to sakārtotu, būtu nepieciešamas diezgan lielas investīcijas.
“Ekonomiskais pamatojums nav tik liels, lai darbinātu šādu rotoru. Neredzam arī vajadzību bojāt atpūtniekiem skatu, kā arī nevēlamies, lai blakus dīktu rotors,”
pauž U. Lībergs.
Vēja ģeneratoru pēc demontāžas iecerēts pārcelt uz citu vietu, un, iespējams, tas pārtaps par vides objektu.
Tikmēr pagaidām nav izlemts “Kursas” teritorijā (līdzās vēja ģeneratoram) esošās nepabeigtās būves liktenis.
Pārbaudē secināts, ka būves betona konstrukcijas ir labā stāvoklī, taču laiks rādīs, ko ar šo ēkas “skeletu” iesākt – integrēt kādā jaunā būvē vai nojaukt.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
