Pirms protesta sākuma I. Ozoliņa pastāstīja, ka šīs nedēļas laikā izjutusi lielu interesi par notiekošo protestu Liepājā.

”Sabiedrība ļoti iestājas par šo jautājumu. Ņemot vērā, ka tika pieņemts lēmums par atlikšanu uz laiku, protestam ir jānotiek, jo šim jautājumam nevajadzētu būt atliktam ne uz vienu Saeimu, šim jautājumam vispār nevajadzēja būt aiztiktam,” uzsvēra centra ”MARTA” pārstāve.

”Rīgā šis jau bija ceturtais protests pret Saeimas lēmumu izstāties. Nav izplatīts, ka Liepājā notiktu šādi protesti, bet tas ir

brīnišķīgi, ka cilvēki ir vienoti un pauž savu nostāju.

”Ceram, ka 100 cilvēki atnāks. Lai gan 29. oktobrī rēķināja, ka Rīgā protestā būs ap 400 cilvēkiem, atnāca 5000, skaitu ir grūti prognozēt,” viņa norādīja, taču uzsvēra, ka šis protests ir pastāvēšana par taisnību.

Protesta sākuma laiks gan Rīgā, gan arī Liepājā un citās Latvijas vietās, kā arī vairākās pilsētās ārzemēs bija noteikts pulksten 19. Taču pirmie dalībnieki bija uz norises vietu Liepājā ieradušies jau krietni pirms pulksten 18.

”Ja protests būtu trijos pa dienu vai citā laikā – ja tā ir tava pārliecība, tu būsi ikvienā laikā,” skaidroja liepājniece Sanita Stepena, ģērbusies sarkanā mētelī, ieradusies ar pašas gatavotu plakātu ar tekstu:

”Konvencija ir par cilvēktiesībām, es esmu par konvenciju.”

”Tāda ir mana pārliecība, ka Latvijā ir jādzīvo saskaņā ar Eiropas cilvēktiesībām,” viņa uzsvēra. Sanita pastāsta, ka ir studējusi un strādājusi Vācijā, saskārusies ar cilvēktiesību jautājumiem, pazīst vardarbībā cietušas sievietes, arī vīrieti.

”Tiesības ir dzīvot brīvi un pasargāti – bez jebkāda veida vardarbības!” viņa norādīja. ”Es pašos pamatos esmu par to, ka Latvijā ir jādzīvo demokrātijā, bet vienlaikus jāsaprot, ka tā ir ļoti trausla, ir jāsargā,” sacīja protesta dalībniece.

”Ir jābūt spilgtai iztēlei, lai izlasītu kaut ko tādu, kas šajā konvencijā nemaz nav rakstīts, bet to tā pasniedz – ”viena tante teica” līmenī,” uzskata Sanita. ”Mums ir jāmaina domāšana un attieksme!”

”Netici propagandai, lasi konvenciju, domā pats!” ar šādu plakātu uz protestu atnākuši divi jauni puiši. ”Mums rūp sieviešu tiesības un drošība!” sacīja jaunieši. Atzīst, ka ir šokēti par notikušo, ka tik tālu ir nonākts šajā jautājumā. ”Tā pastāv par visu cilvēku tiesībām – šis jēdziens ir ļoti svarīgs. Cilvēks ir vērtība!” sacīja Miks.

Liela daļa dalībnieku uz protestu ieradušies, ievērojot norādījumus – izmantojuši apģērbā sarkano krāsu,

protestā arī ļoti daudz plakātu ar dažādiem simboliskiem zīmējumiem un tekstiem. Dažāda vecuma cilvēki uz protestu atnākuši apņēmības pilnā garastāvoklī, kā daļa aptaujāto teica, noskaņoti uz cerību un ticību, ka veselais saprāts arī šajā sarežģītajā situācijā uzvarēs.

Protests noritēja miermīlīgi, bez jebkādiem starpgadījumiem. Viss pūlis sauca dažādus saukļus, kā arī dziedāja patriotiskas dziesmas.

Centra ”MARTA” pārstāve I. Ozoliņa uzsvēra, ka darbinieki ik dienu redz, ko nozīmē vardarbība un kā

vardarbības ēnā aug bērni.

”Klusēt nozīmē piekrist, taču tas nav risinājums. Mēs neesam šeit, lai uzbruktu, bet aizstāvētu mīlestību, taisnīgumu, drošību un cilvēcību.

Lai aizstāvētu Latviju, kur nevienam nav jādzīvo bailēs. Tā nav dusmu balss, bet cerības un spēka balss, tā saka – gribam Latviju, kas nebaidās būt gaismas pusē, kas sargā, nevis nodod. Paldies, liepājnieki, ka esat šeit! Mūsu balss ir stipra – mūsu gaisma spožāka par tumsu!”

Rīgā uz tādu pašu protestu ceturtdien pulcējās aptuveni 10 tūkstoši iedzīvotāju, vēsta Valsts policija.

Pirms šodienas protestiem portāls lūdza izteikt viedokli par konvenciju arī Liepājas domē ievēlēto partiju pārstāvjiem.

Gunārs Ansiņš (Liepājas partija): – Saeimā notiekošās debates par Stambulas konvenciju vērtēju kā muskuļu demonstrēšanu, kas šķeļ sabiedrību – tā vietā, lai vienotu. Uzskatu, ka Latvija pēdējos gados ir daudz paveikusi vardarbības mazināšanai un prevencijai un Stambulas konvencijas jautājumam šobrīd vispār nebūtu jābūt mūsu parlamenta dienaskārtībā. Šī brīža situācijā būtiskākās risināmās tēmas valstij ir drošība un labklājība, tai skaitā valsts budžets, kam, uzskatu, tiek vērsta nepietiekama uzmanība.

Ja cilvēki dzīvos labāk, būs labklājīgāki, ticu, ka viņi būs arī savstarpēji laipnāki un saudzīgāki pret sabiedrību kopumā.

Jānis Vilnītis (biedrība ”Liepājnieki”/LRA): – Esmu pret šo konvenciju, un tāda ir LRA un ”Apvienotā saraksta” kopējā nostāja. Mēs esam pret vardarbību, kas vērsta pret jebkuru dzimumu, vecumu, ādas krāsu, seksuālo orientāciju utt. Taču šī konvencija sašaurina to cilvēku loku, uz kuru tā attiecināta, proti, konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecas tikai uz sievietēm, kurām ir bērni līdz 18 gadu vecumam, vai sievietēm, kuras ir bērna gaidībās, kā arī uz seksuālām minoritātēm.

Tā neattiecas uz sievieti, kurai nav bērna vai arī bērns ir izaudzis, arī uz vīriešiem nē. Konvencija neaptver visus cilvēkus (redakcijas piebilde – konvencija nesašaurina aizsargājamo cilvēku loku, I nodaļā vēstot: “izstrādāt visaptverošu sistēmu, politiku un pasākumus, lai aizsargātu visus upurus, kas cietuši no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, un palīdzētu šādas vardarbības upuriem;)

Otrs iemesls, kāpēc esmu pret, ir tas, ka tajā iekļauti jēdzienu kropļojoši punkti, kas runā nevis par vardarbību, bet par sociālām dzimtēm.

Tas ir mulsinoši, jo pie vardarbības pielikts klāt kaut kas jauns.

Ja paraugās kopumā uz konvenciju, ko esmu lasījis gan latviešu, gan angļu valodā, – ja nebūtu šo dažu dīvaino punktu, kas kā papildinājumi radās no LGTB kopienas vien dažas dienas pirms konvencijas pieņemšanas, tad šis starptautiskais līgums būtu atbalstāms.

Neatkarīgi no tā es noteikti esmu par to, lai mēs kā sabiedrība vienotos, ka šis stāsts par konvenciju, iespējams, par viendzimuma laulībām utt., jāiesaldē, lai valstiski risinātu daudz būtiskākus jautājumus.

Uldis Lipskis (Nacionālā apvienība): –Tur medus mucā ir dažas darvas karotes, kuru dēļ man nav patīkams šo dokumentu kopums. Noklausījos gandrīz visas Saeimas debates par konvenciju un biju pārsteigts. Tur šī tēma neparādījās, bet man liekas, ka šī konvencija apriori definē vīrieti kā varmāku. Tas ir diezgan velnišķīgi, un tas jau ir šīs konvencijas panākums, ka visi diskutē tikai tajā plānā, ka obligāti vīrietis ir varmāka, bet sieviete un mazi bērni obligāti ir upuri.

Kaut gan vardarbībai nav dzimuma,

un ir ārkārtīgi izplatīta sieviešu vardarbība pret vīriešiem, bet par to nav moderni šodien runāt (konvencijas preambulā teikts: “atzīstot to, ka vardarbība ģimenē nesamērīgi skar sievietes un ka arī vīrieši var kļūt par upuriem vardarbībai ģimenē – redakcijas piebilde).

Varbūt tā vardarbība ir ne tik daudz ar dūrēm kā psihoemocionāla utt., sākot jau ar valdonīgo māšu attiecībām ar saviem dēliem, un daudzas citas lietas. Līdz ar to konvencija iedzen plaisu starp vīrieti un sievieti – tas ir tieši ģimenei pa vidu. Man liekas, ka tas ir pats bīstamākais, kā strādā šī konvencija.

Protams, arī šī genderisma teorija, kas tomēr ir tāda sabiedrības šizofrenizācija, ko vēl diezgan nesen varēja labi redzēt Amerikā ar absolūti absurdām lietām, kas tiek normalizētas. Domāju, ka tas galīgi neveicina demogrāfiju un tautai tāpēc šī teorija ir bīstama.

Uzziņai

Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, zināma arī kā Stambulas konvencija, Eiropas Padome pieņēma 2011. gadā. Tā stājās spēkā 2014. gadā, kad to bija ratificējušas 10 valstis, tai skaitā 8 EP dalībvalstis.

Latvija Stambulas konvenciju parakstīja 2016. gadā, taču ratificēja vien 2023. gada 30. novembrī, bet tā stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā.

Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tās dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika,

lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības,

kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām u.c.

Šī gada 30. oktobrī Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā”, bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība, “Apvienotais saraksts” un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas JV un “Progresīvie”.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šonedēļ lēma likumu par izstāšanos no šīs konvencijas nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Iedzīvotāji platformā “Manabalss.lv” parakstās gan par atbalstu Stambulas konvencijai, gan pret to.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.