Otrdiena, 16. jūnijs Justīne, Juta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Konkurences padome vērtēs prāmju operatora “Stena Line” grupas vēlmi iegūt izšķirošu ietekmi pār “Terrabalt”

Konkurences Padome (KP) vērtēs Zviedrijas prāmju operatora “Stena Line” grupas vēlmi iegūt izšķirošu ietekmi pār Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) stividorkompāniju “Terrabal”, aģentūru LETA informēja KP.

Konkurences padome vērtēs prāmju operatora “Stena Line” grupas vēlmi iegūt izšķirošu ietekmi pār “Terrabalt”
"Stena Line" jau pāris gadu nodrošina prāmju termināļa pakalpojumus Ventspils ostā. Pārpērkot "Terrabalt", kompānija turpmāk saimniekos arī prāmju terminālī Liepājā. (Foto: Egons Zīverts)
20.11.2025 15:46

LETA

Jau ziņots, ka “Stena Line” iegādāsies visas “Terrabalt” daļas. Lai noslēgtu darījumu, būs nepieciešams KP un citu institūciju apstiprinājums.

Latvijā darbojas divi “Stena Line” grupas uzņēmumi – AS “Stena Line Ports Ventspils” un SIA “Stena Line”.

“Stena Line Ports Ventspils” īpašumā ir daudzfunkcionāls kravu pārkraušanas centrs jeb terminālis Ventspils ostā, kas nodrošina galvenokārt ģenerālkravu, beramkravu un ro-ro kravu apstrādi.

“Stena Line” pilda atbalsta funkcijas mātes sabiedrībai AS “Stena Rederi” saistībā ar tās nodrošinātajiem starptautiskajiem jūras pasažieru un kravu pārvadājumiem no Ventspils un Liepājas ostām. Vēl “Stena Line” grupas uzņēmumi Latvijā darbojas kravu pārvadājumos pa autoceļiem, kā arī piedāvā citus ar loģistikas organizēšanu saistītus pakalpojumus.

“Terrabalt” ir Liepājas ostā strādājošs kuģu aģentēšanas uzņēmums, kas sadarbojas ar kompānijām, kas nodarbojas ar pasažieru un ģenerālkravu, beramo kravu un ro-ro kravu pārvadājumiem starp Liepāju un Eiropu. Arī šī uzņēmuma rīcībā ir daudzfunkcionāls kravu pārkraušanas centrs jeb terminālis.

Tādejādi apvienošanās rezultātā tiek ietekmēts jūras kravu kravas pārvadājumu tirgus, izmantojot ro-ro un ro-pax prāmjus starp Baltijas valstīm un Zviedriju, ro-ro ostas termināļu pakalpojumu tirgus Klaipēdas, Liepājas, Ventspils, Rīgas un Paldisku ostas, kā arī kravu pārvadājumu pa autoceļiem tirgus vismaz Latvijā, norāda KP.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas, kas bija 10. novembris. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem.

KP aicina tirgus dalībniekus vai citas ieinteresētās puses sniegt viedokli līdz 5. decembrim.

Jau ziņots, ka līdz KP apstiprinājuma saņemšanai “Terrabalt” termināļus turpina pārvaldīt pašreizējie īpašnieki.

Darījuma summu uzņēmumā neatklāja.

Iegādājoties “Terrabalt”, “Stena Line” pārņems ro-ro, beramkravu un ģenerālkravu termināļa darbību Liepājā.

Patlaban “Stena Line” ar diviem kuģiem nodrošina satiksmi maršrutā Liepāja-Trāveminde.

“Stena Line” Baltijas jūras tīklā ietilpst arī vairāki citi maršruti, tostarp satiksmi maršrutā Ventspils-Nīneshamna nodrošina divi kuģi. Kopš 2023. gada maija “Stena Line” pieder tiesības nodrošināt prāmju termināļa pakalpojumus Ventspils ostā.

Maršrutā Karlskrūna-Gdiņa kursē trīs kuģi, un kompānijai pieder ostas operatora “Karlskrona Baltic Port” (KBP) vairākuma daļas, savukārt maršrutu Trelleborga-Rostoka apkalpo divi Zviedrijas prāmji ar iespēju pārvadāt dzelzceļa vagonus.

“Terrabalt” pagājušajā gadā strādāja ar 3,499 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 4,8 reizes – līdz 66 077 eiro.

Kompānija “Terrabalt” reģistrēta 1991. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,503 miljoni eiro. Uzņēmums šobrīd pilnībā pieder Vladimiram Carkovam.

Savukārt prāmju operatora SIA “Stena Line” Latvijas pārstāvniecība pagājušajā gadā strādāja ar 3,331 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% mazāk nekā 2023. gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 10% – līdz 146 673 eiro.

Uzņēmums reģistrēts 2014. gadā, un tā pamatkapitāls ir 100 000 eiro. “Stena Line” pieder Dānijā reģistrētajai AS “Stena Rederi”. “Stena Line” nodrošina kravu un pasažieru pārvadājumus Ziemeļeiropā un Vidusjūrā – kopumā 20 prāmju maršrutus.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz