Iepriekš izskanējis, ka no eksāmeniem atbrīvoti 1724 topošie pamatskolas absolventi un 1311 topošie vidusskolas absolventi.

Taču šie skaitļi attiekušies nevis uz skolēniem pēc personas kodiem, bet uz eksāmenu skaitu, tagad skaidro VIAA ierēdnis.

9. klasē no pārbaudījumu kārtošanas bija atbrīvoti 292 skolēni, lielākā daļa – veselības stāvokļa dēļ. Četri atbrīvotie bijuši Ukrainas civiliedzīvotāji.

Tāpat no eksāmeniem tika atbrīvoti 406 vidusskolēni, starp viņiem divi Ukrainas civiliedzīvotāji un pieci olimpiskos sporta veidus pārstāvošie sportisti.

Attiecīgi no valsts pārbaudes darbiem atbrīvoto skaits pamatskolā veido 1% no kopējā kārtotāju skaita, bet vidusskolā – 2%, lēš VIAA.

Aptuveni 80% no viņiem bija atbrīvoti uzreiz no visiem eksāmeniem, savukārt daži tika atbrīvoti daļēji, piemēram, kārtojot divus no trim pārbaudījumiem. Iemesli tam esot ļoti dažādi.

VIAA provizoriskās aplēses liecina, ka visbiežāk no centralizētajiem eksāmeniem atbrīvoti valsts tehnikumu audzēkņi.

Izmaiņas atbrīvoto skolēnu skaitā gan nemaina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nostāju, ka problēma ar atbrīvojumiem joprojām pastāv un nepieciešams virzīties uz kvalitatīvāku atbrīvojumu pārvaldību, taču konkrēts risinājums joprojām nav ieviests.

IZM ar Veselības ministriju apspriež iespēju izveidot ārsta konsīliju Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kas nodrošinātu vienotu izvērtēšanu, samazinot ārstu interpretāciju atšķirības.

Konsīlija darbība pamatā balstītos uz iestāžu sniegtu informāciju, rekomendācijām un argumentiem, un tikai tad ģimene varētu vērsties konsīlijā.

Šobrīd iecere ir tikai konceptuāls modelis, bez reāla ieviešanas datuma.

Šāda datu neatbilstība izpelnījās Saeimas komisijas vadītājas Agitas Zariņas-Stūres (JV) kritiku. Viņa norādīja, ka situācija 12. klasē atsevišķās skolās ir satraucoša, un patiesie skaitļi, iespējams, ir vēl augstāki.

“Es neticu, ka viena trešdaļa uz eksāmenu laiku pēkšņi saslimst,” uzskata deputāte.

Šāda nenoteiktība kropļo izglītības nozares statistiku, jo secinājumi par skolām tiek veidoti, neņemot vērā, ka daļa skolēnu vispār nav kārtojusi eksāmenus, pauda Zariņa-Stūre, kritizējot, ka problēma līdz šim nav atrisināta.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Normunds Bergs mudināja “likties mierā” un nesarežģīt situāciju, norādot, ka runa ir par salīdzinoši nelielu skolēnu skaitu.

Viņa ieskatā, individuāli gadījumi, kad skolēni iegūst ārsta izsniegtu atbrīvojumu, nav problēma sistēmas līmenī.

Ideja par konsīliju un jaunu birokrātisku mehānismu radīšot papildu slogu gan skolām, gan veselības aprūpes sistēmai, vērtēja darba devēju pārstāvis.

Viņaprāt, efektīvāk būtu identificēt konkrētas skolas un ārstus, kas visbiežāk izsniedz atbrīvojumus, un strādāt ar viņiem, nevis veidot apjomīgu, sarežģītu pārvaldības sistēmu.