“Lietuva ir gatava sadarboties tehniskā līmenī un meklēt risinājumus. Mēs nepadosimies šantāžai, bet arī neaizvērsim ausis un neaizvērsim durvis,” otrdien Šilales rajonā žurnālistiem sacīja Nausēda.

“Tie ir tehniska līmeņa jautājumi, kurus abu pušu robežsardzes dienesti var lieliski atrisināt, un nav nepieciešams nekāds mākslīgs mēģinājums tos saasināt un virzīt jautājumu uz politisku līmeni,” viņš uzsvēra.

Nausēda pauda pārliecību, ka Baltkrievijas režīms vēlas izmantot situāciju un nenoteiktību saistībā ar ASV piedāvāto miera plānu, kura mērķis ir izbeigt karu starp Ukrainu un Krieviju.

“Jāsaprot, ka Baltkrievija ir cieša Krievijas sabiedrotā, tāpēc to darbības, arī destabilizējošās, var būt koordinētas. Un, jo lielāka ir nenoteiktība un troksnis, jo vairāk tas nāk par labu šiem agresīvajiem režīmiem,” viņš teica.

Prezidents piebilda, ka Lietuva cieši sadarbojas ar saviem sabiedrotajiem politiskā līmenī, norādot, ka šajā procesā ir iesaistītas arī ASV.

Arī Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris pauda pārliecību, ka Baltkrievija vēlas panākt konsultācijas Ārlietu ministriju līmenī, jo cenšas mazināt starptautisko izolāciju un vēlas panākt sankciju atcelšanu.

“Baltkrievijas mērķi ir acīmredzami. Daži no tiem ir ļoti konkrēti un jau zināmi, jo mēs redzējām, ka tie tika izvirzīti sarunās ar ASV,” Lietuvas sabiedriskajam radio trešdien sacīja Budris.

“Pirmais mērķis ir mainīt – vai, runājot atklāti, lauzt – Eiropas Savienības (ES) politiku attiecībā uz Baltkrieviju un Krieviju. Tā ir starptautiskās izolācijas politika un atteikšanās sadarboties ar režīmu,” viņš paskaidroja.

Budris atgādināja, ka bloks tādu politiku īsteno, ņemot vērā Baltkrievijas 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu, masveida cilvēktiesību pārkāpumus un atbalstu Krievijas agresijai pret Ukrainu.

“Tiklīdz jūs uzsākat politiska un diplomātiska līmeņa sarunas, tas pats par sevi nozīmē, ka solis ir sperts, un tad seko visi pārējie soļi – par Baltkrievijas vietu starptautiskajās organizācijās, par dažādu vienošanos likteni un plašākā nozīmē par Baltkrievijas vietu pasaulē,” sacīja ministrs.

“Mēs jau tagad redzam, kā [Baltkrievijas diktators Aleksandrs] Lukašenko veiksmīgi izmanto notiekošās sarunas ar ASV administrāciju savā labā,” viņš piebilda.

Budris sacīja, ka Minska vēlas arī ES sankciju atcelšanu, jo tās ir “ļoti sāpīgas ekonomiski un finansiāli”.

“Tāpēc Baltkrievija par mērķi izvēlējās Lietuvu, bet es nedomāju, ka runa ir tikai par Lietuvu. Tas ir ES jautājums,” viņš uzsvēra.

Pēc tam, kad rudenī pastiprinājās cigarešu kontrabandas balonu plūsma no Baltkrievijas, kas vairākkārt traucēja lidostu darbu, Lietuvas valdība oktobrī uz mēnesi – līdz 30. novembrim – slēdza pēdējos divus robežkontroles punktus uz robežas ar Baltkrieviju – Medininkus un Šalčininkus.

Taču, atsaucoties uz tehniskām sarunām ar Minsku un kontrabandas meteozonžu skaita samazināšanos, pagājušajā nedēļā Lietuvas valdība nolēma atjaunot abu slēgto robežkontroles punktu darbību.

Kopš robežas atvēršanas ceturtdien meteozonžu radīto risku dēļ jau vairākkārt ir bijusi apturēta Viļņas lidostas darbība.

Reaģējot uz Lietuvas lēmumu slēgt robežu, Minskas režīms aizliedza kravas automašīnām ar Lietuvas reģistrācijas numura zīmēm pārvietoties pa Baltkrievijas teritoriju un tām jāuzturas speciālos stāvlaukumos, par kuriem jāmaksā 120 eiro dienā.

Ja stāvlaukuma maksa netiks apmaksāta, Minska ir draudējusi konfiscēt transportlīdzekļus.

Pēc robežas atvēršanas Lietuvas kravas automobiļi valstī nav atgriezušies, turklāt Minska cenšas panākt sarunas Ārlietu ministriju līmenī.

Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene ir pieļāvusi, ka robežu ar Baltkrieviju atkal varētu slēgt, ja situācija neuzlabosies.

Amatpersonas Lietuvā kontrabandas balonu palaišanu no Baltkrievijas dēvē par hibrīduzbrukumu.