“Maxima” lūdza noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli preču zīmēm “Maxima”, kā arī uzņēmuma privātajam preču zīmolam “Well Done”, liedzot “Lidl” izmantot šīs preču zīmes kampaņā “Skaidrs, ka nopirku lētāko”, kā arī salīdzinošā reklāmā ar galveno uzsvaru uz cenu.

Kampaņā “Skaidrs, ka nopirku lētāko” salīdzinātas atsevišķas “Lidl” privātā zīmola preces ar “Maxima” privātā zīmola “Well Done” precēm, tomēr “Maxima” pārstāvji norādīja, ka uzņēmumam ir arī citi privātie zīmoli, kuru preces un produkti var būt lētāki, piemēram, “Extra Line”, “Mio&Rio” vai “Farm Milk”.

Tiesa šajā tiesvedības procesuālajā stadijā pirmšķietami atzīst, ka “Lidl”, izmantojot “Maxima” preču zīmes salīdzinošā reklāmā, ievērojusi gan Eiropas Savienības regulas, gan Preču zīmju likuma, gan Reklāmas likuma normas.

Papildus tiesa norāda, ka, ja arī tiktu konstatēts, ka “Lidl” pārkāpj “Maxima” intelektuālā īpašuma tiesību, tiesa noraidītu pieteikumu par pagaidu aizsardzību, jo interešu līdzsvars konkrētajā gadījumā pirmšķietami nav pagaidu aizsardzības piemērošanas labā.

Lēmums vēl nav stājies spēkā, jo to var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

“Maxima Latvija” korporatīvo attiecību departamenta direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA norādīja, ka “Maxima Latvija” apzinās, ka lietas izskatīšana prasa laiku, tādēļ pagaidu aizsardzības līdzeklis bijis papildus blakus lūgums jau ierosinātājai tiesvedībai, lai arī īstermiņā tiktu izbeigta apzināta sabiedrības maldināšana, līdz lieta tiek izskatīta pēc būtības.

Viņš uzsver, ka uzņēmums turpinās aizstāvēt patērētāju intereses, sekot līdzi godīgas konkurences ievērošanai.

“Maxima Latvija” jau iepriekš ir informējusi “Lidl” par pārkāpumiem un aicināja izbeigt prettiesisko un maldinošo reklāmas kampaņu, taču “Lidl” turpināja reklāmas izvietošanu.

Šī nav pirmā reize, kad attiecīgais tirgotājs īsteno maldinošu komunikāciju – līdzīga prakse iepriekš ir radījusi juridiskas sekas arī citās valstīs, tāpat arī Latvijā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs iepriekš ir konstatējis nepilnības “Lidl” salīdzinošajās reklāmās.

Būtiski uzsvērt, ka diemžēl regulāri novērojama “Lidl” tendence dažādās valstīs ir neievērot godīgas konkurences principus un izmantot maldinošu salīdzinošo reklāmu.

To apliecina arī nesen Lietuvā konstatētais gadījums – šī gada 22. septembrī Viļņas apgabaltiesa daļēji apmierināja uzņēmuma “Iki Lietuva” prasību, atzīstot tās pamatu – preču zīmju tiesību pārkāpumu, negodīgu konkurenci un maldinošu, kā arī neatļautu salīdzinošo reklāmu.

Lēmumā noteikts, ka “Lidl Lietuva” ir pienākums izbeigt nelikumīgās darbības, proti, pārtraukt nelikumīgās reklāmas “Ziemassvētku iepirkumu grozs Lidl – lētākais!” izplatīšanu.

Tas ietver ne tikai reklāmas demonstrēšanas pārtraukšanu, bet arī visu reklāmas materiālu izņemšanu no publiskās telpas.

Jau vēstīts, ka “Maxima Latvija” vērsusies tiesā pret “Lidl” par maldinošu cenu komunikāciju.

“Maxima Latvija” norāda, ka konkrētā “Lidl” reklāmas kampaņa tika īstenota 2025. gada jūnijā un jūlijā, un tajā “Lidl” apzināti radīja maldinošu iespaidu, ka “Maxima” privātās preču zīmes produkti ir dārgāki nekā līdzīgi produkti “Lidl” sortimentā.

Vienlaikus “Maxima Latvija” pārstāvji norāda, ka “Maxima” preču zīmes un vizuālie elementi reklāmā tika izmantoti bez atļaujas, tādējādi pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības un preču zīmju aizsardzības principus.

“Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka “Maxima Latvija” prasības galvenais mērķis ir panākt maldīgas komercprakses izbeigšanu, novēršot neatbilstošas salīdzinošās reklāmas izmantošanu reklāmas kampaņas ietvaros un tādējādi beidzot maldināt sabiedrību, jo īpaši cenu jūtīgas mājsaimniecības. Viena no prasībām ir liegums izmantot “Maxima” un “Well Done” preču zīmes.

Pirms vērsties tiesā “Maxima Latvija” 11. jūlijā nosūtīja “Lidl Latvija” oficiālu brīdinājuma vēstuli, kurā aicināja izbeigt prettiesisko un maldinošo reklāmas kampaņu, taču “Lidl Latvija” turpinājis reklāmas izvietošanu, paplašinot tās apjomu.

Savukārt “Lidl Latvija” Komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka salīdzinošās cenu kampaņas nav nekas jauns mārketingā, un tās redzamas katru dienu, piemēram, meklējot lētāko cenu avio biļetēm vai putukļsūcējam.

Viņa norādīja, ka aiz katra cenu salīdzinājuma ir dati jeb kontrolpirkums. “Lidl” salīdzinot konkrētas preces, kas paredzētas vienādu vajadzību apmierināšanai un ir savstarpēji aizvietojamas pēc to sastāva, iepakojuma veida, izmēra un citām īpašībām.

Jau ziņots, ka lielveikalu ķēdei “Lidl” Lietuvā 2023. gadā par maldinošu salīdzinošo reklāmu tika noteikts sods 100 000 eiro apmērā.

Lietuvas Valsts patērētāju tiesību aizsardzības pārvalde atzina, ka “Lidl Lietuva” reklāmas kampaņā, kurā tika salīdzinātas “Lidl” preču cenas ar cenām citos veikalos, izmantotās cenas fiksētas dažādos laikos, tādēļ reklāma nav uzskatāma par objektīvu un maldina pircējus.

Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot “Lidl” iepriekš izplatītās salīdzinošās reklāmas, atsevišķos gadījumos konstatējis nepilnības un aicinājis “Lidl” tās vairs nepieļaut, aģentūrai LETA toreiz 2023. gadā norādīja PTAC.

PTAC norādīja, ka atbilstoši EST praksei, cita starpā arī “Lidl” salīdzinošās reklāmas lietās, EST ir secinājusi, ka salīdzinošā reklāma, kas ļauj patērētājiem uzzināt dažādu tirgotāju vispārējo cenu līmeni ir gan patērētāju interesēm atbilstoša, gan arī veicina konkurenci, taču tikai tādos apstākļos, ja tā nemaldina patērētājus, ja salīdzinātās preces apmierina līdzīgas vajadzības un reklāmā patērētāji ir informēti par apstākļiem, kurus viņiem pastāv objektīva iespēja izvērtēt, piemēram, par to, ka cenu salīdzinājums veikts dažāda veida un dažāda izmēra veikalos.

Veicot “Lidl” salīdzinošās reklāmas pārbaudes, PTAC pieprasījis un pārbaudījis “Lidl” pierādījumus, kas apstiprinājuši “Lidl” apgalvojumus par konkrētu preču cenu atšķirībām, īpašu uzmanību pievēršot tam, vai un cik lielā mērā attiecīgās salīdzinātās preces ir līdzīgas no patērētāja uztveres un vajadzību apmierināšanas skatu punkta.

Atsevišķos gadījumos konstatēts, ka veiktais salīdzinājums nav pietiekami atbilstošs attiecībā uz konkrētu “Lidl” un konkurentu preču vai to cenu izvēli un par to PTAC informējis “Lidl”, aicinot turpmāk šādas nepilnības nepieļaut.

“Maxima Latvija” pagājušajā gadā strādāja ar 1,102 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 10,2% un bija 50,775 miljoni eiro. Kompānija reģistrēta 2000. gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro.

“Maxima Latvija” īpašnieki ir Lietuvā reģistrētie uzņēmumi “Maxima grupe” un “Maxima LT”. Grupa ietilpst Nerijus Numas kontrolētajā Lietuvas biznesa grupā “Vilniaus prekyba”.

“Lidl Latvija” pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2024. gada 1. marta līdz šā gada 28. februārim, strādāja ar 460,87 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi saistībā ar ieguldījumiem veikalu ķēdes attīstībā pieauga par 24,6% un sasniedza 18,466 miljonus eiro.

Uzņēmums reģistrēts 2016. gada oktobrī, un tā pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro. Vienīgais īpašnieks ir Vācijas “C E – Beteiligungs-GmbH”.