Beļģijas ārlietu ministrs: EK plānā par Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas vajadzībām nav ņemtas vērā Beļģijas paustās bažas
Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevo trešdien paziņoja, ka Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajā plānā attiecībā uz iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu palīdzības sniegšanai Ukrainai nav ņemtas vērā valsts paustās bažas.
LETA
“Mūsu paustajām bažām netiek pievērtsa pienācīga uzmanība. Plāns, ko šodien prezentēs EK, nesniedz apmierinošu risnājumu tam, par ko mums ir bažas,” NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē žurnālistiem sacīja Prevo.
“Mēs pieprasām pilnu nodrošinājumu riskiem, kas Beļģiajai draud šīs ieceres dēļ,.” uzsvēra Prevo.
EK prezidente Urzula fon der Leiena kopā ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu cenšas panākt, lai Ukrainai būtu pieejami ES iesaldētie Krievijas centrālās bankas aktīvi līdz pat 140 miljardu eiro apmērā, ar kuriem tiktu segtas Ukrainas finanšu vajadzības turpmākajos gados.
Beļģija līdz šim šo iniciatīvu ir bloķējusi.
Novembra izskaņā Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers noteica galīgās prasības, lai viņa valsts apstiprinātu Eiropā iesaldēto Krievijas aktīvu 140 miljardu eiro vērtībā izmantošanu palīdzības sniegšanai Ukrainai.
“Mēs esam vairākkārt teikuši, ka reparāciju aizdevuma iespēju uzskatām par vissliktāko no visām, jo tā ir riskanta, nekas tāds iepriekš nav darīts,” trešdien norādīja Prevo. “Tas izskaidro to, kāpēc mēs aicinām izmantot alternatīvu risinājumu, kurā Eiropas Savienība (ES) nepieciešamos līdzekļus aizņemtos finanšu tirgos.”
Saskaņā ar EK sniegto informāciju ES ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā. Lielākā daļa iesaldēta Beļģijā bāzētajā finanšu iestādē “Euroclear”.
Leiena trešdien prezentēs EK priekšlikumus finanšu atbalstam Ukrainai 2026.-2027. gadā.
