Uzbrukumi kristiešu kopienai ir daļa no ilgstošās un sarežģītās drošības krīzes Nigērijā.

ASV prezidents Donalds Tramps nesen pievērsa īpašu uzmanību šai valstīj par “radikālo islāmistu” īstenoto “kristiešu slepkavošanu”.

Tramps novembrī arī paziņoja, ka ir pavēlējis Pentagonam sākt plānot potenciālu militāru darbību Nigērijā pēc ziņām par kristiešu vajāšanu šajā valstī.

“ASV apņēmīgi rīkojas, atbildot uz masu slepkavībām un vardarbību pret kristiešiem, ko īsteno radikālie islāmistu teroristi, fulani tautības kaujinieki un citi vardarbīgi aktori Nigērijā un citur,” sociālo mediju platformā “X” paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.

Viņš piebilda, ka šī politika attieksies arī uz citām valdībām vai indivīdiem, kas iesaistīti reliģiskās brīvības pārkāpumos, un ka šie ierobežojumi atbilst jaunai politikai saskaņā ar Imigrācijas un pavalstniecības likumu.

ASV pagājušajā mēnesī atzina Nigēriju par “sevišķas bažas raisošu valsti” saskaņā ar Starptautiskās reliģiskās brīvības likumu.

Šādu valstu sarakstā ir arī Eritreja, Irāna, Krievija, Kuba, Ķīna, Mjanma, Nikaragva, Pakistāna, Saūda Arābija, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Ziemeļkoreja.

Vēl nebija skaidrs, kā trešdien noteiktie ierobežojumi tiks ieviesti, jo Valsts departaments jau spēj ierobežot ceļošanu uz ASV personām, kas ir iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos.

Nigērijā ir aptuveni 220 miljoni iedzīvotāju, no kuriem apmēram puse ir kristieši, bet otra puse ir musulmaņi.