Šogad līdz novembra beigām reģistrēti 208 gadījumi, kad bezpilota lidaparāti radījuši draudus aviācijai, kas ir par 149 gadījumiem vairāk nekā tajā pašā laika periodā pērn, kamēr visa 2024. gada laikā tika reģistrēts 161 šāds gadījums.

DFS norāda, ka reģistrēti ir gadījumi, kad lidroboti bīstami tuvu pielidojuši civilajām lidmašīnām vai aviācijas objektiem.

Vairākkārt pārtraukts lielāko lidostu darbs, jo aizlieguma zonā pamanīti lidroboti.

Vairumā gadījumu bezpilota lidaparātu operatori nav noskaidroti, un varasiestādes arvien biežāk līdztekus nepieredzējušiem entuziastiem aizdomās tur teroristus vai citu valstu izlūkdienestus.

Ziņas par pamanītajiem lidrobotiem pamatā sniedz piloti, gaisa satiksmes dispečeri vai policijas jaunuzstādītās novērošanas sistēmas.

DFS atzīsts, ka reģistrēto incidentu skaita pieaugumu zināmā mērā rada pastiprinātā novērošana.

Gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 74% lidrobotu pamanīti pie lielākajām lidostām.

Vācijas lielākā lidosta Frankfurtē šī gada pirmajos 11 mēnešos reģistrējusi 45 lidrobotu izraisītus incidentus, kamēr pērn tajā pašā laika periodā tika fiksēti tikai 17 šādi gadījumi.

Tikmēr Ķelnes/Bonnas lidostā reģistrēti 14 šādi gadījumi, Hamburgas lidostā – 13, Minhenes lidostā – 12, bet Berlīnē – astoņi.

Vācijas likumi aizliedz lidrobotu lidojumus netālu no lidmašīnu skrejceļiem un pieprasa ievērot vismaz 1,5 kilometru lielu distanci.

Šo noteikumu pārkāpšana var tikt atzīta par bīstamu gaisa satiksmes traucēšanu, par ko draud desmit gadu ilgs cietumsods.