Šobrīd ieņēmumi ir nedaudz virs 42 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu sadaļā finansiālais rādītājs ir gandrīz 44,5 miljoni.

Izdevumi lielāki par ienākumiem, tādēļ bilance negatīva par gandrīz 2,5 miljoniem eiro.

Vienlaikus valdes loceklis norādīja, ka slimnīcas darbībā un apgrozījumā ir stabilitāte un lielus riskus neredzot.

“Slimnīcas darbība nav apdraudēta, saistības spējam pildīt gan pret piegādātājiem, gan darbiniekiem. Mēs spēsim izdzīvot, bet katrā ziņā situācija ir skarba un izaicinoša.

Domājam, kā nākamā gada laikā šo finansiālo ietekmi un situāciju uzlabot,” sacīja A. Vistiņš.

Viena no tuvākās nākotnes problēmām un darbiem ir maksas pakalpojumu attīstība un veicināšana, piebilstot, ka tie ir alternatīva Nacionālā veselības dienesta (NVD) finansējumam.

Prognozēts, ka finansējums (piemēram, kvotas valsts apmaksātiem pakalpojumiem) drīzāk no valsts puses nepieaugs.

Slimnīcas pārstāvis arī norādīja, ka NVD kļuvis striktāks, pieprasa informāciju un atskaites par piešķirto valsts apmaksāto pakalpojumu izpildi, kā arī plānotajām un reālajām prognozēm.

“Lai varētu piedāvāt maksas pakalpojumus, vajag speciālistus, lai tie būtu pieejami,”

viņš sacīja.

A. Vistiņš pauda, ka aktīvi strādāts un turpinās darbs pie tā, lai ne vien piesaistītu speciālistus, bet arī esošos noturētu.

Par speciālistiem, kuri jānodrošina režīmā 24 stundas dienā septiņas dienas nedēļā, akūtāka situācija ir ar neirologiem un internistiem.

LRS ir viena no septiņām reģionālajām slimnīcām, A. Vistiņš atgādināja, ka šobrīd politiķu un ministrijas līmenī notiek pārrunas par Latvijas slimnīcu nākotnes kartējumu un līmeņu sadalījumu, un kā tas skars LRS.

“Cerams, ka būs zināms tuvākajā laikā,”

piebilda valdes loceklis.

Slimnīca joprojām turpina turēties pie savas stratēģijas – būt vadošā ārstniecības iestāde ārpus Rīgas.

Tāpat tuvākajos gados tā plāno turpināt infrastruktūras attīstību. Piecpadsmit gadu laikā apgūts vairāk nekā 51 miljons eiro.

Nav paredzēti tik vērienīgi darbi, kādi bijuši, piemēram, telpu pārbūvē, tomēr papildinās tehnisko nodrošinājumu.

“Plānojam iegādāties magnētiskās rezonanses iekārtu,”

norāda A. Vistiņš.

LRS strādā aptuveni 1000 darbinieki, no kuriem 180 ir ārsti (tostarp 40 rezidenti), 375 ir vidējais medicīnas personāls, 240 – jaunākais personāls, 225 – citi slimnīcas darbinieki.

Slimnīca nodrošina 326 gultasvietas, vēl atsevišķi 143 – dienas stacionārā. Gultu noslogojums ir 70%, pacienti ārstējas vidēji sešas dienas.

LRS gadā ārstējas ap 14 tūkstošiem pacientu, te sniedz 200 tūkstošus ambulatoro konsultāciju.

Uzziņai

Slimnīcas ieņēmumi: stacionārā palīdzība, sekundārā ambulatorā palīdzība, maksas pakalpojumi, ieņēmumi no pārējiem pakalpojumiem.

Izdevumi: medikamenti, palīgmateriāli, instrumenti, personāla izmaksas (vislielākie izdevumi) u.c.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.