Eiropas Savienība pakāpeniski pārtrauks Krievijas gāzes importu
Nākamā gada sākumā stāsies spēkā jauna regula, kas aizliegs Eiropas Savienībā (ES) importēt no Krievijas sašķidrināto dabasgāzi, savukārt līdz 2027. gada 30. septembrim tiks pakāpeniski pārtraukts gāzes imports arī pa cauruļvadiem, aģentūru LETA informēja Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.
LETA
Sarunās ar ES Padomes prezidentvalsts Dānijas pārstāvjiem EP deputāti prasījuši pilnībā aizliegt naftas importu no Krievijas, un Eiropas Komisija (EK) paudusi apņemšanos 2026. gada sākumā nākt klajā ar attiecīgu tiesību aktu. Tādējādi aizliegums varēs stāties spēkā ne vēlāk kā 2027. gada beigās.
EP deputāti arī prasīja pieņemt stingrākus nosacījumus, saskaņā ar kuriem var īslaicīgi apturēt importa aizliegumu ārkārtas situācijās, kas saistītas ar ES enerģētisko drošību.
Lai novērstu noteikumu nepilnības un apiešanas risku, uzņēmumiem pirms gāzes importa vai uzglabāšanas būs pienākums sniegt muitas dienestiem stingrākus un detalizētākus pierādījumus par gāzes ražotājvalsti.
EP un ES Padome ir vienojušies par regulas tekstu, 500 deputātiem balsojot “par”, 120 deputātiem – “pret” un 32 deputātiem atturoties. Pirms regulas publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī tā vēl oficiāli jāapstiprina ES Padomei.
EP deputātes Ineses Vaideres (JV) traktējumā, vienošanos par Krievijas dabasgāzes importa pakāpenisku pārtraukšanu un gatavošanos naftas importa pārtraukšanai EP vārdā panākusi tieši par šo tiesību aktu atbildīgā Vaidere.
Viņa uzskata, ka apstiprinātais likums ir pagrieziena punkts gan ES enerģētiskās drošības, gan bloka drošības stiprināšanā. Vaideres ieskatā, pilnīga atteikšanās no Krievijas gāzes iezīmē jaunu posmu, kurā ES stratēģisku resursu importā vairs nebūs atkarīga no neuzticama piegādātāja.
“Sliktas ziņas Kremlim, labas ziņas Eiropai – laiks, kad Krievija varēja manipulēt ar ES politiku, izmantojot gāzes piegādes, beidzas,” teikusi Vaidere.
Regulas priekšlikums sagatavots, reaģējot uz Krievijas sistemātiskajiem centieniem ES enerģētisko drošību izmantot kā ieroci, informē Vaideres birojs.
Manipulēšana ar enerģētisko drošību notiek jau gandrīz 20 gadus, situācijai eskalējot 2022. gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā.
Tajā gadā Krievija turpināja manipulēt ar tirgu, piemēram, uzņēmums “Gazprom” bezprecedenta kārtā nenodrošināja pietiekamu ES gāzes glabātavu uzpildi un negaidīti pārtrauca gāzes piegādi pa cauruļvadiem, kā rezultātā enerģijas cenas pieauga astoņkārtīgi salīdzinājumā ar cenām pirms krīzes.
