AS deputāti uzskata, ka Latvijā neesot atbilstoša tiesiskā regulējuma, tādēļ varot vērot “stihisku un nepārdomātu vēja enerģijas staciju (VES) projektu virzību, pret ko iebilst būtiska Latvijas iedzīvotāju daļa”.

Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma pieņemšana ir radījusi būtiskas pārmaiņas VES jomā – lēmumus par vēja parku izbūvi ar kopējo jaudu virs 50 megavatiem (MW) tagad pieņem Ministru kabinets, samazinot pašvaldību faktisko ietekmi līdz formālai iepriekšējai līdzdalībai.

Vienlaikus lielākā daļa no aptuveni 100 aktuālajiem projektiem pārsniedz šo jaudu slieksni, tādējādi lēmumu pieņemšana faktiski ir koncentrēta Ministru kabinetā, klāsta AS deputāti.

Minētais likums paredz arī atvieglotu kārtību, nosakot VES par nacionālo interešu objektu, saīsinot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, atvieglojot būvatļauju izsniegšanu un daļēji ierobežojot teritoriālā plānojuma nozīmi, kā arī nosakot, ka pārsūdzība neaptur projekta īstenošanu, kas, kā uzskata AS, radot tiesiskas paļāvības un satversmības riskus.

AS pārmet, ka neesot vadlīniju VES avāriju un ugunsgrēku risku novēršanai, kā arī pēc 2022. gada grozījumiem Aizsargjoslu likumā nav noteikta alternatīva drošības zonu kārtība, kas palielinot riskus iedzīvotājiem, apkalpojošajam personālam un glābējiem.

Iepriekš ziņots, ka 2022. gada 5. oktobrī stājās spēkā likums “Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums”, kas paredz, ka par vēja parkiem ar jaudu virs 50 MW Ministru kabinets pieņem galīgo lēmumu par akceptu.