Hormozgānas provinces tieslietu departamenta vadītājs Modžtaba Gahramani paziņoja, ka tankkuģis veda četrus miljonus litru jeb 25 000 barelu kontrabandas degvielas, kad Revolucionārās gvardes jūras spēki sagrāba kuģi, vēstīja valsts ziņu aģentūra IRNA.

Gahramani teica, ka karavīri ir aizturējuši 16 ārvalstu apkalpes locekļus. Viņš paziņoja, ka kuģa sagrābšana esot būtisks trieciens kontrabandistiem. Viņš neatklāja nedz apkalpes locekļu, nedz kuģa valstisko piederību.

Irāna šajā reģionā laiku pa laikam sagrābj tankkuģus līdzīgu apsūdzošu apgalvojumu dēļ.

Novembrī Irāna sagrāba kuģi, kas šķērsoja Hormuzu, apgalvojot, ka tas pārkāpis kuģošanas noteikumus, piemēram, pārvadājis nelegālu kravu.

ASV jūras spēki ir vainojuši Irānu vairākos mīnu uzbrukumos kuģiem, kas sabojāja tankkuģus 2019. gadā, kā arī 2021. gadā notikušajā bezpilota lidaparāta uzbrukumā ar Izraēlu saistītam naftas tankkuģim, kurā tika nogalināti divi apkalpes locekļi no Eiropas.

Šie uzbrukumi sākās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps savā pirmajā pilnvaru termiņā vienpusēji izstājās no Irānas 2015. gada kodolvienošanās ar pasaules lielvarām.

Pēdējā lielā kuģa sagrābšana notika, kad 2022. gada maijā Irāna sagrāba divus Grieķijas tankkuģus un turēja tos līdz tā paša gada novembrim.

Šie uzbrukumi saplūda ar Irānas atbalstīto hutiešu uzbrukumiem, kas bija vērsti pret kuģiem Izraēlas un palestīniešu kaujinieku grupējuma “Hamās” kara laikā Gazas joslā. Uzbrukumu dēļ būtiski samazinājās kuģošana svarīgajā Sarkanās jūras koridorā.

Gadiem ilgā spriedze starp Irānu un Rietumvalstīm apvienojumā ar konfliktu Gazas joslā jūnijā pārauga pilnvērtīgā 12 dienu karā.

Irāna jau iepriekš ir draudējusi slēgt Hormuza šaurumu – šauru Persijas līča ieteku, caur kuru iet 20% no visas pārdotās naftas.

ASV jūras spēki jau sen patrulē Tuvajos Austrumos, izmantojot Bahreinā bāzēto 5. floti, lai saglabātu ūdensceļu atvērtu.