“Jā, ir viena lieta. Mana morāle. Mans prāts. Tas ir vienīgais, kas mani var apturēt,” intervijā sacīja ASV prezidents, atbildot uz jautājumu, vai viņa globālajai ietekmei ir kādi ierobežojumi.

Pēc Trampa rīkojuma 3. janvārī ASV militārā operācijā Venecuēlā tika sagūstīts un no valsts izvests tās režīma līderis Nikolass Maduro, kurš patlaban atrodas aizturēšanas centrā Ņujorkā.

Tramps šomēnes arī atkārtoti izteicies, ka vēlas iegūt Grenlandi ASV īpašumā.

“Man nav vajadzīgas starptautiskās tiesības,” intervijā sacīja Tramps, piebilstot, ka viņš negrasoties nodarīt pāri cilvēkiem. Pēc tam Tramps gan norādīja, ka viņam ir jāievēro starptautiskās tiesības, bet teica, ka viss atkarīgs, kā definē starptautiskās tiesības.

Pasludinot sevi par “miera prezidentu” un pretendējot uz Nobela Miera prēmiju, Tramps savā otrajā prezidentūras termiņā īstenojis virkni militāru operāciju. Jūnijā Tramps deva rīkojumu uzbrukt Irānas kodolprogrammai, un pagājušajā gadā viņš īstenoja uzbrukumus arī Irākai, Nigērijai, Somālijai, Sīrijai, Jemenai un pavisam nesen arī Venecuēlai.

Kopš Maduro sagūstīšanas Tramps draudējis arī virknei citu valstu, tostarp Kolumbijai, kā arī Grenlandei, kas pieder NATO dalībvalstij Dānijai.

Jautāts, vai viņa prioritāte ir NATO saglabāšana vai kontroles iegūšana pār Grenlandi, Tramps laikrakstam “The New York Times” atbildēja, ka “tāda varētu būt izvēle”.