“Mans darbs militārajā jomā līdz šim nav ietekmēts (..) Es tikai gribu teikt, ka mēs joprojām esam gatavi aizstāvēt katru alianses teritorijas collu,” vizītē Somijā žurnālistiem sacīja ASV ģenerālis, piebilstot, ka, viņaprāt, NATO ir tālu no krīzes.

Kopš ASV operācijas, kurā tika sagūstīts Venecuēlas autoritārais līderis Nikolass Maduro, Tramps atkal vairākkārt izteicies, ka

ASV nepieciešama Grenlande nacionālās drošības apsvērumu dēļ, un prezidents nav noraidījis spēka pielietošanu šīs stratēģiski svarīgās salas iegūšanai.

Grenlande ir Dānijas Karalistes daļa, taču tā ir lielā mērā autonoma un nav Eiropas Savienības (ES) sastāvā.

Ceturtdien publiskotā intervijā laikrakstam “The New York Times” Trampam tika jautāts, vai viņa prioritāte ir NATO militārās alianses saglabāšana vai Grenlandes iegūšana, uz ko viņš atbildēja, ka “tāda varētu būt izvēle”.

Jautāts par prezidenta sacīto, Grinkevičs teica, ka nevēlas komentēt, vai NATO spētu izdzīvot bez ASV.

ASV valsts sekretāram Marko Rubio nākamnedēļ plānotas tikšanās ar amatpersonām no Dānijas un Grenlandes.

ASV Grenlandē ir militārā bāze kopš Otrā pasaules kara, un patlaban bāzē pastāvīgi dislocēti aptuveni 150 ASV karavīri.

Taču Aukstā kara laikā ASV izvietoja Grenlandē līdz pat 6000 karavīru, un saskaņā ar 1951. gada līgumu Savienotās Valstis var vienkārši paziņot Dānijai, ka tās atkal palielinās karavīru skaitu Grenlandē.