Viņš norādīja, ka strēlnieku pārdzīvotās grūtības būtiski pārsniedz mūsdienu izaicinājumus, tādējādi dodot sabiedrībai spēku un pārliecību par valsts nākotni.

Rinkēvičs pauda pārliecību, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas sabiedrība spētu aizstāvēt savu valsti ar tādu pašu nelokāmību kā iepriekšējās paaudzes, vienlaikus uzsverot atbildību darīt visu iespējamo, lai šāda brīža nekad nepienāktu.

Viņš arī apliecināja uzticību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedrības vienotībai, aicinot godināt kritušos un saglabāt ticību Latvijas nākotnei.

Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un intensīvākajām kaujām, kas norisinājās Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā.

Tās notika no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim (pēc vecā stila) jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim (pēc jaunā stila).

Šajās kaujās latviešu strēlnieku pulki ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā, bez artilērijas atbalsta, spēja pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties līdz Ložmetējkalnam.

Neskatoties uz ievērojamajiem zaudējumiem, šīs kaujas būtiski cēla latviešu nacionālo pašapziņu un apliecināja tautas spēju aizstāvēt savas intereses ar militāru spēku.