Vismaz puse no tiem ir trešo valstu pilsoņi. Eiropas Savienībā (ES) ar terminu “trešā valsts” apzīmē visas valstis, kas nav ne ES dalībvalstis, ne Eiropas Ekonomikas zonas valstis.

Zavadskis sprieda, ka sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi ir apmierināti ar sadarbību, lai gan PVD ir diezgan problemātiski šos kurjerus kontrolēt, jo reālu pārbaudi pārvalde var veikt tikai pasūtījuma saņemšanas brīdī.

“Galvenā problēma, kuru konstatējam, – viņi pārsvarā nav izgājuši apmācības. Higiēnas problēmas konstatējam retāk,”

piebilda Zavadskis.

Veicot kurjeru reģistrāciju, VPD konstatējis, ka “padsmit gadījumos” šiem cilvēkiem bija beidzies termiņuzturēšanās atļaujas termiņš.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien diskutēja par ziņojumu par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu.

Jau ziņots, ka pārtikas piegādes kurjeriem no 2025. gada 1. marta jābūt reģistrētiem PVD.

Kurjeri, kuri nav reģistrēti PVD, nevar piekļūt pasūtījumiem pārtikas piegādes platformās un nevar nodarboties ar ēdienu piegādi.

Visām personām, kuras plāno nodarboties ar pārtikas produktu un ēdiena piegādi galapatērētājam, ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa, kas atrodama PVD tīmekļvietnē sadaļā “Veidlapas”, un klātienē vai elektroniski tā jāiesniedz PVD.

Tāpat no pērnā gada 1. jūlija pārtikas apritē iesaistītajām personām no šodienas turpmāk pēc kursa par minimālajām higiēnas prasībām pārtikas uzņēmumā noklausīšanās, būs jāiziet arī obligāta rakstveida pārbaude par pārtikas higiēnas jautājumiem, izriet no valdības pieņemtā lēmuma.