Pret Junu norisinās vēl vairākas tiesas prāvas, tai skaitā viņš apsūdzēts sacelšanās vadīšanā, par ko notiesāšanas gadījumā viņam draud nāvessods.

Tā izpilde ir mazticama, jo Dienvidkorejā kopš 1997. gada pastāv neoficiāls nāvessodu izpildes moratorijs.

2024. gada 3. decembra vakarā toreizējais prezidents Juns pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu.

Prezidents 4. decembra rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt.

Lēmums izraisīja arī plašus protestus.

Parlaments 2024. gada 14. decembrī atstādināja Junu no prezidenta amata impīčmenta ceļā, bet 2025. gada aprīlī viņu no amata oficiāli atcēla Konstitucionālā tiesa.

2025. gada 19. janvārī Juns tika apcietināts par īslaicīgo karastāvokļa izsludināšanu, bet 8. martā tika atbrīvots no pirmstiesas apcietinājuma.

Pērnā gada jūlijā viņš atkal tika aizturēts.

Seulas Centrālā apgabala tiesa piektdien atzina Junu par vainīgu tiesiskuma kavēšanā, jo viņš traucēja izmeklētājiem sevi aizturēt.

Viņš tika atzīts par vainīgu arī par to, ka neiekļāva valdības locekļus karastāvokļa plānošanas sanāksmē.

“Neskatoties uz to, ka atbildētājam kā prezidentam bija pienākums ievērot konstitūciju un tiesiskumu, viņš tā vietā izrādīja attieksmi, kas ignorēja (..) konstitūciju. (..) Apsūdzētā vaina ir ārkārtīgi smaga,” paziņoja tiesnesis.

Vienlaikus tiesnesis paziņoja, ka pierādījumu trūkuma dēļ Juns tiek atzīts par nevainīgu oficiālu dokumentu viltošanā.

Tiesnesis piebilda, ka Junam ir septiņas dienas, lai apstrīdētu tiesas lēmumu.