Parlamenta deputāti akceptēja Babiša labējo valdību ar 108 balsīm par un 91 balsi pret.

Valdošās koalīcijas sastāvā ir Babiša labēji populistiskā partija “Neapmierināto pilsoņu akcija” (ANO), galēji labējā partija “Brīvība un tiešā demokrātija” (SPD) un labēji populistiskā partija “Autobraucēji sev” (AUTO).

Jaunā koalīcija kontrolē 108 no 200 apakšpalātas deputātu vietām.

Saskaņā ar Čehijas konstitūciju par jebkuru jaunieceltu valdību ir jārīko uzticības balsojums 30 dienu laikā pēc tās iecelšanas.

Balsojums notika pēc vairāk nekā 25 stundas ilgām debatēm parlamenta apakšpalātā, kuru laikā opozīcija vainoja koalīciju tās locekļu piesegšanā no tiesiskas vajāšanas.

Pret pašu Babišu ir ierosināta lieta par krāpšanos ar ES subsīdijām. Babišs, kam pieder daudznozaru konglomerāts “Agrofert”, saskaņā ar žurnāla “Forbe” datiem ir septītais bagātākais cilvēks Čehijā.

Viņš noliedzis visas apsūdzības, nosaucot tās par apmelošanas kampaņu.

SPD dibinātājs Tomio Okamura ir pakļauts izmeklēšanai par naida runu, bet gan viņu, gan Babišu sargā parlamentārā imunitāte.

Cits nesaskaņu cēlonis ir jaunās valdības atteikšanās no stingra atbalsta Ukrainai, kas bija raksturīgs iepriekšējai Čehijas administrācijai.

Babišs uzsvēris, ka viņa galvenā prioritāte ir Čehija un tās pilsoņi. Viņš solījis ātrāk deportēt ārzemniekus, kas izdarījuši noziegumus, un noraidījis pāreju uz eiro, kā arī kritizējis Eiropas Savienības (ES) klimata politiku kā kaitīgu rūpniecibai.

Ārpolitikas jomā Babišs ir noraidījis Čehijas piedalīšanos potenciālā miera uzturēšanas misijā Ukrainā un sacījis, ka Prāgā bāzētā munīcijas iniciatīva Ukrainas atbalstam tiks turpināta tikai koordinējošā lomā, neizmantojot Čehijas nodokļu maksātāju naudu.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Babišs noraidīja tiešu palīdzību Ukrainai, sakot, ka pietiek ar Prāgas iemaksām ES budžetā, jo ES jau palīdz Ukrainai.

Babišs decembrī Briselē paziņoja, ka jebkura palīdzība Ukrainai jāsniedz kopā ar skaidru miera plānu.