Polija jau gadiem ilgi cenšas panākt, lai Vācija samaksātu reparācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem Otrā pasaules kara laikā, un Varšava Berlīnei piestādījusi rēķinu par 1,4 triljoniem eiro.

Tomēr “Polijas valdība nekad nav atzinusi, ka kara reparāciju jautājums par Polijas cilvēku un materiālajiem zaudējumiem, ko nodarījusi PSRS agresija pret Poliju un staļinistu noziegumi, būtu slēgts,” laikrakstam “Rzeczpospolita” norādījis ārlietu ministra vietnieks Teofils Bartoševskis.

Kara zaudējumu institūts jau sācis aprēķināt zaudējumus, ko nodarījis PSRS iebrukums 1939. gada septembrī, Polijas austrumu apgabalu aneksija, kā arī ilgtermiņa ekonomiskās un sociālās negatīvās sekas, kas izrietēja no komunistiskā jūga, ko Polijai pēc Otrā pasaules kara uzspieda PSRS, laikrakstam pavēstījis institūta direktors Bartošs Gondeks.

Gondeks piebildis, ka šīs aplēses šobrīd veic astoņi pētnieki, taču atzinis, ka tā dēvētais Austrumu ziņojums netiks pabeigts drīz.

“Ņemot vērā, cik ārkārtīgi plašs ir šis jautājums un cik tas ir sarežģīts, “Austrumu ziņojuma” sagatavošana ilgs daudzus gadus,” norādījis institūta direktors.

Viņš piebildis, ka aprēķināt PSRS nodarītos zaudējumus ir grūtāk nekā Vācijas nodarītos zaudējumus, jo desmitgadēm ilgās PSRS klātbūtnes un ietekmes rezultātā daudzi dokumenti ir iznīcināti, falsificēti vai apzināti slēpti.

Kamēr piekļuve Krievijas arhīviem ir slēgta, iegūt dokumentus no Baltkrievijas un Ukrainas arhīviem arī ir grūti, atzinis Gondeks.

Polija uzsver, ka nekad nevienā starptautiskā līgumā nav atteikusies no tiesībām saņemt kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem un ka nedz PSRS, nedz tās tiesību mantiniece Krievija nav šo jautājumu nokārtojusi.

Bartoševskis norādījis, ka Varšava šo problēmu atkārtoti izvirzījusi sarunās ar Maskavu, taču tas nav devis nekādus rezultātus.

Tomēr Polija neplāno nozīmēt īpašu sūtni Krievijas reparāciju jautājumos, kā to darījusi Vācijas gadījumā, piebildis Bartoševskis.

Polijas valdība norādījusi, ka PSRS nodarīto zaudējumu aprēķināšana ir jautājums par vēsturisko atbildību.

“Atzīstot institūta darba leģitimitāti, varasiestādes dod nepārprotamu signālu, ka pienācis laiks risināt šo ilgi nenovērtēto Polijas vēstures jautājumu un prasīt atbildību ne tikai no Vācijas, bet arī no PSRS tiesiskajiem un politiskajiem mantiniekiem,” uzsvēris Gondeks.