liepajniekiem.lv
Un kā pareizi uzsākt sportot, lai nekaitētu veselībai un motivācija nepazustu jau pēc pirmajām reizēm?
Zāles piepilda “jauniņie”
Fitnesa trenere Lāsma Mikne, kas šobrīd trenē jau ar pilnu noslodzi un jaunus klientus neņem, atklāj – janvārī saņēmusi ziņas no sportot gribētājiem teju katru dienu: “Raksta gan jauni cilvēki, gan bijušie klienti. Visi ar vēlmi – sākt tieši tagad.”
Viņa gan piebilst – no tiem, kas sportošanu uzsāk tieši janvārī, ilgtermiņā paliek apmēram tikai piektā daļa.
“Daudzi grib tūlītēju rezultātu, bet saprot – tas prasa laiku un disciplīnu. Citi vienkārši pārspīlē ar slodzi un izdeg.”
Treneris Kaspars Pīrāgs, kurš vada gan boksa, gan funkcionālā fitnesa nodarbības, novērojis, ka janvāra aktivitātei ir arī sezonāls raksturs.
“Ziemā kopumā cilvēki vairāk nāk uz zālēm – vasarā viņi kustas ārā – dārzā vai dabā.”
Viņš gan piebilst, ka neatkarīgi no iemesla, kustēties ir labi vienmēr. Galvenais ir uzsākt pamazām un ieklausīties savā ķermenī.
“Nevajag uzreiz piecas reizes nedēļā. Pietiek ar divām vai trīs. Ja sāk pārāk strauji, ātri vien sākas nogurums, traumas, un cilvēks pārtrauc.”
Savukārt trenere Ilona Jēce, kura darbojas gan Liepājā, gan Grobiņā, atzīst – jaunais gads daudziem ir simbolisks starts.
“Daļa nāk ar mērķi – zaudēt svaru, justies labāk, būt veselākiem. Citi atnāk ar ziņkāri – varbūt šogad izdosies. Tendence patiešām pastāv, nav izdomāta.”
Viņa arī uzsver: pats svarīgākais ir ilgtermiņa domāšana.
“Pārmaiņas nenotiek pāris nedēļu laikā. Jāsāk mierīgi, jāpieņem, ka katram ir savs temps. Un galvenais – nevajag salīdzināt sevi ar citiem.”
Visi treneri ir vienisprātis – cilvēki bieži vien aizraujas ar pārspīlētu sākumu. “Bliež, bliež, bliež… un tad sadeg,” brīdina Kaspars.
Tāpēc ieteikums ir vienkāršs: iesākt apdomīgi, klausīties savā ķermenī un neuzstādīt nesasniedzamus mērķus. Ja veidojas ieradums, tad sportošana kļūst ne tikai par fizisku, bet arī emocionālu ieguvumu.
“Ķermenis ar laiku pats sāks prasīt kustību,” saka Kaspars, piebilstot ar smaidu –
“ja es nepatrenējos, sieva mani dzen ārā no mājas – ej sporto, tu esi kļuvis pārāk nervozs!”
Treneri arī atgādina par vienkāršiem noteikumiem, kārtību un pieklājību sporta zālēs.
“Nenometam svarus, noliekam inventāru atpakaļ vietā, neatstājam aiz sevis gružus. Cieņa pret citiem laikā un telpā – tas viss padara patīkamāku apmeklējumu visiem,” atgādina I. Jēce.
Lāsma piebilst, ka parasti zālēs ir nolikti dezinfekcijas līdzekļi un lupatiņas vai salvetes, ar ko sava vieta ir arī jānotīra.
Nesteigties ar lieliem izaicinājumiem
SIA “OC Liepāja” struktūrvienības “Sporta veselības centrs” fizioterapeite un veselības sporta speciāliste Monta Lībeka-Vilgerte apņēmīgajiem sportot gribētājiem iesaka nesteigties ar lieliem izaicinājumiem, bet sākt ar pārdomātu pieeju.
Pirmais, ko viņa akcentē, –
svarīgi atrast īsto speciālistu, ar kuru kopā būtu vēlme un uzticība strādāt.
Trenerim vai fizioterapeitam būtu jāiedziļinās konkrētā cilvēka veselības stāvoklī un anamnēzē, jāvienojas, kādi ir mērķi, – vai tā būtu veselības uzlabošana, noturēšana, svara kontrole vai kas cits.
Tāpat ir būtiski, lai šis speciālists spēj motivēt, atbalstīt un atrast piemērotāko pieeju – vienam vairāk palīdzēs mierīga, iedrošinoša attieksme, citam varbūt tieši enerģiska vai nedaudz stingrāka.
“Pirms sāk treniņus, ideālā gadījumā būtu jāveic kustību un balsta sistēmas izvērtējums – jāpārbauda muskuļu spēks, garums, kustību apjoms locītavās un jāsaprot, vai ķermenī nav izteikta disbalansa, kas varētu radīt riskus,” stāsta M. Lībeka-Vilgerte.
Tāpat vēlams izvērtēt sirds un asinsvadu sistēmas stāvokli, lai zinātu, kādā apjomā un intensitātē drīkst strādāt. Tas viss palīdzētu sportot ne tikai efektīvāk, bet arī drošāk.
Tomēr, ja cilvēks šo iepriekš nav darījis un uzreiz dodas, piemēram, uz grupu nodarbību, ļoti svarīgi ir ieklausīties sevī, uz ko norādīja arī iepriekš minētie treneri.
“Jāspēj sajust savu ķermeni un nepārspīlēt.
Ja jūti, ka spēka nav vai sirds sitas par ātru – apstājies, piebremzē. Pasaki trenerim, ka vajag pauzi, un turpini, kad jūties labāk,” uzsver Monta.
Viņa arī atgādina – nevajadzētu salīdzināt sevi ar tiem, kuri treniņus apmeklē jau gadiem.
“Cilvēki sev nodara pāri, jo grib “skriet līdzi” grupai, lai gan ķermenis vēl nav gatavs. Tā vietā, lai palīdzētu sev, panāk pretējo efektu,” viņa saka.
Pirmajās reizēs vēlams darboties mierīgāk, dot sev laiku pielāgoties, un tikai tad, kad jūti, ka spēka kļūst vairāk, var palielināt slodzi.
Nekad nav par vēlu sākt
Runājot par kustību nepieciešamību ikdienā, M. Lībeka-Vilgerte atgādina arī Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas – ieteicami vismaz divi spēka treniņi nedēļā un 300 minūtes kardiotreniņš.
“Tas palīdz uzlabot sirds un asinsrites sistēmu, muskuļu un locītavu veselību, kā arī noturēt ķermeni funkcionālā formā, lai cilvēks var dzīvot bez sāpēm,” viņa skaidro.
Staigāšana un ikdienas soļu krāšana, piemēram, 10 000 soļi dienā, ir labs sākums, taču ar to vien nepietiek.
Nepieciešami arī spēka vingrinājumi, kas īpaši uzlabo kaulu, saišu un locītavu veselību un palīdz novērst sāpes.
Un, jā, – nekad nav par vēlu sākt kustēties, atgādina Monta.
“Galvenais ir saņemties. Dažkārt palīdz arī kāds sabiedrotais – draugs, māsa, kolēģis, ar ko kopā uzsākt.
Citreiz pietrūkst iedrošinājuma un šķiet, ka būs kauns, ko citi padomās. Tās ir biežākās atrunas.
Taču sajūtas pēc pirmā treniņa parasti ir lieliskas. Jā, sākumā var sāpēt muskuļi – īpaši, ja cilvēks nav neko darījis. Bet pašsajūta laika gaitā uzlabosies,” viņa iedrošina.
Uzziņai
Padomi iesācējiem
1. Veidot realitātei atbilstošas gaidas. Pārmaiņas ķermenī un pašsajūtā nenotiek pāris nedēļu laikā. Ja pieiet ilgtermiņā, rezultāti ir daudz stabilāki.
2. Nesalīdzināt sevi ar citiem. Katram ir savs temps, vecums, pieredze un veselības stāvoklis.
3. Neuzlikt sev pārāk lielu slodzi uzreiz. Daudzi pirmajās nedēļās pārspīlē un pēc tam izdeg vai savainojas. Droši sākt ar 2–3 treniņiem nedēļā ir pilnīgi pietiekami.
4. Klausīties ķermenī. Treniņš nav jāizcieš – tam jābūt konstruktīvam un saprātīgam.
5. Jautāt un interesēties. Treneri tieši tam ir – lai palīdzētu un atvieglotu procesu, nevis lai vērtētu.
Ieteica: fitnesa trenere Ilona Jēce
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
