“Zaļajā jostā” norāda, ka kontroles monitoringa dati apliecina, ka pilotteritorijās ir iespējams būtiski samazināt smēķēšanas atkritumu piesārņojumu, ja tiek nodrošināta mērķtiecīga, labi redzama un ērti lietojama infrastruktūra.

Liepājas pašvaldības pilotteritorijās izsmēķu piesārņojums projekta īstenošanas laikā samazināts par 33%, tostarp atsevišķās vietās rezultāti ir izteiktāki, piemēram, Karostas teritorijā samazinājums ir par 43%, bet pie sabiedriskā transporta pieturās – par 36%.

Savukārt Rīgā, Vecāķu pludmalē, kur ieviests pilns projekta pasākumu komplekss, smēķēšanas atkritumu noslodze samazināta par 41%.

“Zaļajā jostā” atzīmē, ka teritorijās, kur preventīvie pasākumi izsmēķu ietekmes uz vidi mazināšanā netika ieviesti, cigarešu izsmēķu piesārņojums vidēji pieauga par 9%.

Tas nozīmē, ka bez aktīvas iejaukšanās situācija dabiski pasliktinās.

Cigarešu izsmēķi Latvijā ir viens no izplatītākajiem vides piesārņojuma veidiem. Ilgtermiņa jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa dati liecina, ka Liepājas pludmalē vidēji konstatētas 358 atkritumu vienības uz 100 metriem, kamēr Eiropas Savienības noteiktais labas jūras vides stāvokļa slieksnis ir 20 vienības, norāda “Zaļajā jostā”.

Liepājā izsmēķi veido 37,2% no visa konstatētā piesārņojuma jeb vidēji 22,5 izsmēķus uz katriem 10 pludmales metriem.

Savukārt Rīgas piekrastē konstatētas 406 atkritumu vienības uz 100 metriem.

“Zaļajā jostā” min, ka LIFE projekta laikā izmantota īpaši izstrādāta kontroles monitoringa metodoloģija, kas balstās atkārtotos mērījumos 10 kvadrātmetru kontrollaukumos vairākus gadus pēc kārtas.

Tas ļauj objektīvi salīdzināt situāciju pirms un pēc infrastruktūras uzstādīšanas un pierādīt reālu ietekmi uz vidi.

Projekta rezultāti pierāda, ka ar mērķtiecīgu rīcību cigarešu izsmēķu piesārņojumu iespējams samazināt par 30-40%, turklāt ar sakārtotu infrastruktūru iespējams mainīt cilvēku uzvedību.

Projektā veiktie pētījumi apliecināja, ka preventīvie risinājumi darbojas labāk nekā tikai informatīvas kampaņas.

Bez cilvēku aktīvas rīcības izsmēķu piesārņojums pieaug, min kompānijā.

“Zaļajā jostā” uzsver, ka izsmēķu piesārņojuma problēma nav tikai sabiedrības audzināšanas jautājums. Tā ir pilsētvides plānošanas un infrastruktūras pieejamības problēma.

Ja cilvēkam ir skaidra, ērta un vizuāli pamanāma iespēja izsmēķi izmest pareizi, lielākā daļa to arī dara.

Jau ziņots, ka “Zaļās jostas” apgrozījums 2024. gadā bija 17,088 miljoni eiro, kas ir par 16,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 47,3% un bija 1,164 miljoni eiro.

Uzņēmums reģistrēts 2002. gadā, un tā pamatkapitāls ir viens miljons eiro.

“Zaļās jostas” kapitālā 55% pieder AS “CleanR grupa”, bet 45% – AS “Bao”, kuras īpašnieki ir Jānis Vilgerts (80%) un Māris Kalniņš (20%).