VDD atzīmē, ka pērn Krievijas specdienesti pret Latviju organizēja daudzveidīgas aktivitātes: kaitnieciskas darbības pret valsts infrastruktūru, agresīvu izlūkdarbību un psiholoģiskas operācijas sabiedrības viedokļa ietekmēšanai.

Tāpat Krievija turpināja centienus atbilstoši tās interesēm ietekmēt Latvijas sabiedrības noskaņojumu, izvēršot propagandas un dezinformācijas aktivitātes interneta vidē.

Krievija nesekmīgi meklējusi “vājos punktus” – tematus, ko tā var izmantot, lai provocētu domstarpības, šķelšanos, censtos destabilizēt iekšējo situāciju, vērtē VDD.

Arī Latvijas publisko telpu ar Krieviju saistītas vai Krievijai labvēlīgas organizācijas un personas centās piesātināt ar vēstījumiem, kas provocēja sabiedrību, vairoja starpetnisko naidu un sociāli ekonomisko spriedzi, graujot ticību mūsu valstiskumam, norādījis VDD priekšnieks Normunds Mežviets.

VDD pieļauj, ka Krievijas specdienesti Latvijā izvērsīs gan izlūkošanas aktivitātes, gan kaitnieciskas darbības, gan psiholoģiskās operācijas. Tāpat Krievijas specdienesti izmantos citas iespējas, lai vairotu Krievijas ietekmi Latvijā un mainītu sabiedrisko domu atbilstoši agresorvalsts interesēm.

VDD prognozē, ka 2026. gadā Krievijas specdienesti turpinās izvērst kaitnieciskas darbības pret Latviju. Kaitniecisko darbību mērķi paliks nemainīgi: Latvijas atbalsta Ukrainai mazināšana, nedrošības sajūtas un neuzticības valsts pārvaldei vairošana sabiedrībā, kā arī dažādu infrastruktūras objektu iznīcināšana.

Prognozējams, ka Krievija 2026. gadā “intensīvi, sistemātiski un agresīvi turpinās izlūkaktivitātes pret Latviju”, lēš VDD. Krievijas specdienesti pret Latviju galvenokārt darbosies no Krievijas teritorijas, bet Latvijas iedzīvotāju vervēšana ilgstošai, slēptai ziņu iegūšanai saglabāsies kā svarīgākais Krievijas specdienestu darbības veids.

Aktualitāti saglabās vairāki iepriekš identificēti Krievijas specdienestu vervēšanas mērķi: valsts un pašvaldību sektorā, kā arī kritiskās infrastruktūras objektos nodarbinātie, jo īpaši personas, kuras saistītas ar militārās vai civilās aizsardzības jomu un iekšlietu sistēmu. Latvijas iedzīvotāju vervēšanai aizvien biežāk tiks izmantoti tiešsaistes rīki, prognozē specdienests.

Savukārt Baltkrievijas specdienesti šogad turpinās līdzšinējo darbību pret Latviju gan izlūkziņu ieguvē, gan aktīvo pasākumu īstenošanā. Būtiskākais apdraudējums Latvijas iedzīvotājiem joprojām būs Baltkrievijas teritorijā, vienlaikus saglabāsies arī vervēšanas riski tiešsaistē.

Baltkrievijas specdienesti turpinās ciešu sadarbību ar Krievijas specdienestiem, atsevišķas aktivitātes izvēršot arī Baltkrievijas sabiedrotās Krievijas interesēs, secināts pārskatā.

Līdzīgi kā Krievijas specdienesti, Baltkrievijas specdienesti 2025. gadā bija ieinteresēti iegūt izlūkziņas par Latvijas kritisko un militāro infrastruktūru, tostarp valsts austrumu robežas infrastruktūras izbūvi un NATO klātbūtni Latvijā, kā arī citu stratēģiskas nozīmes informāciju, atzīmēts dienesta pārskatā.

Baltkrievijas specdienestiem joprojām bijusi svarīga informācija par baltkrievu diasporu Latvijā, īpaši Latvijā patvērumu radušajiem Aleksandra Lukašenko režīma pretiniekiem un tiem pietuvinātām personām.

Paaugstinātus izlūkošanas riskus turpināja radīt Latvijas iedzīvotāju regulārie braucieni uz Baltkrieviju, ko veicināja Baltkrievijas vienpusēji ieviestais bezvīzu režīms, vērtē dienests.

VDD ir viens no trīs Latvijas specdienestiem. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) kā pirmais pagājušajā nedēļā publiskoja savu pagājušā gada darbības pārskatu.