PTAC ar paziņojumu savā mājaslapā un oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis” atvainojies Timrotam par iestādes prettiesisko rīcību, bez viņa atļaujas izmantojot un izplatot viņa personas datus sižetā “Pārbaudi-Pērc-LietoTo sociālais eksperiments”.

Atvainošanās pamatā ir Senāta rīcības sēdes 2025. gada 31. oktobra lēmums un Administratīvās apgabaltiesas 2025. gada 15. jūlija spriedums.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pirms vairākiem gadiem PTAC rīkoja kampaņu un pasūtīja sižetu, bet tajā bija iekļauts fragments no Latvijas Televīzijas raidījuma “TE!”, kurā redzams un dzirdams viens no raidījuma vadītājiem Timrots. Sižets tika demonstrēts vairākās interneta vietnēs.

Timrots lūdza centru pārtraukt demonstrēt minēto sižetu, publiski atvainoties par reputācijas graušanu un atlīdzināt nemantisko kaitējumu. Gan PTAC, gan Ekonomikas ministrija Timrota lūgumu noraidīja, tāpēc viņš vērsās tiesā, lūdzot atzīt lēmumu par prettiesisku, uzlikt pienākumu atvainoties un atlīdzināt zaudējumus.

Tiesai tika lūgts atzīt par prettiesisku PTAC faktisko rīcību, bez Timrota atļaujas izmantojot un izplatot viņa datus sociālās kampaņas videosižetā. Nepiekrītot veidam, kādā viņa tēls tiek izmantots videosižetā, Timrots prasīja pārtraukt demonstrēt sižetu, publiski atvainoties par reputācijas graušanu un atlīdzināt nemantisko kaitējumu.

Tiesāšanās notika vairākās instancēs. Augstākā tiesa pat vērsās Eiropas Savienības tiesā (EST) ar prejudiciālajiem jautājumiem par Vispārīgās datu aizsardzības regulas interpretāciju.

AT uzdeva jautājumu EST par regulas 82. panta 1. punkta regulējumu. Šī norma paredz, ka jebkurai personai, kurai regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no datu pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu.

Tiesa lūdza EST skaidrot, vai personas datu nelikumīga apstrāde kā šīs regulas pārkāpums pati par sevi var būt personas subjektīvo tiesību uz datu aizsardzību nepamatots aizskārums un personai radīts kaitējums. Tika lūgts skaidrot arī kompensācijas noteikšanu par kaitējumu.

Pirmkārt, tika jautāts, vai tad, ja nav iespējams atjaunot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, kā vienīgo kompensāciju par nemantisko kaitējumu var noteikt atvainošanos.

EST atbildēja, ka atvainošanās var būt atbilstošs atlīdzinājums par nemateriālo kaitējumu, pamatojoties uz šo tiesību normu, tostarp tad, ja nav iespējams atjaunot stāvokli, kāds pastāvēja pirms šā kaitējuma nodarīšanas, ja vien ar šo atlīdzinājuma veidu var pilnībā kompensēt datu subjektam nodarīto kaitējumu.

Otrkārt, tika jautāts, vai ir pamats noteikt mazāku kompensāciju par kaitējumu, ja ir apstākļi, kas liecina par datu apstrādātāja attieksmi un motivāciju, piemēram, nepieciešamība pildīt uzdevumu sabiedrības interesēs, grūtības izprast tiesisko regulējumu, nav bijis nolūka kaitēt personas godam, cieņai un reputācijai. EST uz šo prejudiciālo jautājumu pēc būtības atbildēja noraidoši.

Visbeidzot, pērn rudenī līdz ar Senāta atteikumu lietā ierosināt kasācijas tiesvedību stājās spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2025. gada 15. jūlija spriedums, ar kuru atzīts, ka ar PTAC rīcību – Timrota personas datu neatļautu izmantošanu videosižeta izveidē un izplatīšanu interneta vidē – ir radīts ilgstošs nemantiskais kaitējums viņa kā auto nozarē atzīta eksperta reputācijai, godam un cieņai.

Ņemot vērā Timrota cilvēktiesību aizskāruma būtiskumu, apjomu un ilgstošo ietekmi, tiesa atzina, ka kaitējumu nav iespējams novērst vienīgi ar publisku atvainošanos, un, izvērtējot atlīdzinājumu, kurš noteikts salīdzināmās lietās, secināja, ka par atbilstīgu atlīdzinājumu Timrotam konkrētajā gadījumā atzīstams atlīdzinājums 1000 eiro apmērā.

Kādā no iepriekš pieņemtajiem Senāta spriedumiem šajā lietā pausta atziņa – nav nekāda tiesiska pamata uzskatīt, ka publiski atpazīstamai personai būtu kāds pienākums samierināties ar to, ka tās publiski veidotais tēls un reputācija tiek izmantoti tādiem mērķiem un tādā veidā, ko persona nevēlas un kam nepiekrīt.