Trešdien Ašeradens tikās ar Latvijas finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvjiem, tostarp asociācijas “Fintech Latvija” vadītāju Tīnu Lūsi, lai pārrunātu vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības sistēmas izveidi, “FinTech” sektora attīstības stratēģiskos mērķus un nozares aktuālos izaicinājumus.

Tikšanās laikā ministrs iepazīstināja ar “FinTech” sektora attīstības redzējumu un veicamajiem pasākumiem, savukārt Lūse sniedza ieskatu Latvijas “FinTech” nozares attīstībā 2025. – 2026. gadā. Diskusiju daļā tika apspriesti nozares izaicinājumi tirgus attīstībai, tostarp uzraudzības jautājumi.

Diskusijas par patērētāju kreditētāju uzraudzības sistēmas pilnveidi norit jau ilgstoši, un tās tika īpaši aktualizētas 2025. gada sākumā, Ekonomikas ministrijai sagatavojot Rīcības plānu investīciju piesaistei un finanšu pieejamības veicināšanai tautsaimniecībā, skaidro FM. Šī uzdevuma ietvaros FM kopā ar Latvijas Banku sagatavojusi izvērtējumu par vienotas nebanku kreditētāju uzraudzības iestādes noteikšanu, lai mazinātu administratīvo slogu un uzlabotu uzraudzības efektivitāti.

Tikšanās laikā puses pārrunāja topošajā informatīvajā ziņojumā identificējamos jautājumus, kas ir būtiski uzraudzības sistēmas maiņas kontekstā.

Diskusijās tika skartas patērētāju maksātspējas un kredītrisku vērtēšanas pieejas, piekļuve kredītinformācijai, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (AML) un sankciju riska pārvaldība, jaunu produktu ieviešanas kārtība, kiberdrošības un informācijas tehnoloģiju (IT) risku regulējuma piemērošana, kā arī negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzība, uzraudzības procesu caurskatāmība, datu izmantošanas pieeja un regulatīvās kultūras attīstība.

Nozares pārstāvji atzinīgi novērtēja Lietuvas centrālās bankas pieredzi un pieeju nebanku kreditētāju uzraudzībā, uzsverot tās konsekvenci, prognozējamību un uz riskiem balstītu regulējumu praksi, informē FM. Vienlaikus tika apliecināta nozares gatavība konstruktīvam dialogam, un jau tuvākajā laikā plānota tikšanās ar Latvijas Banku, lai detalizēti pārrunātu visus ar uzraudzības sistēmas maiņu saistītos praktiskos jautājumus, turpinot darbu pie vienotas sistēmas ieviešanas.

FM atgādina, ka pašlaik kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkcijas Latvijā veic trīs nacionāla līmeņa institūcijas – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Uzraudzības intensitāte un fokuss atšķiras atkarībā no konkrētā finanšu pakalpojumu sniedzēja riskiem, tomēr praksē šāds modelis rada uzraudzības sadrumstalotību, funkciju dublēšanos un juridiskās noteiktības trūkumu, tostarp AML jomā, kur uzraudzības pienākumi pārklājas starp VID, PTAC un Latvijas Banku.

Finanšu sektora attīstības padomē jau iepriekš bija panākta konceptuāla vienošanās par virzību uz Latvijas Banku kā vienotu patērētāju kreditētāju uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības iestādi.

Saglabājot vairākas uzraudzības un kontroles iestādes, valsts finanšu un cilvēkresursi netiek efektīvi koncentrēti vienuviet, savukārt tirgus dalībniekiem praksē var nākties saskarties ar paralēlām klātienes un neklātienes pārbaudēm, norāda FM.

Tas palielina administratīvo slogu un samazina uzraudzības sistēmas kopējo efektivitāti.

FM skaidro, ka izvērtējums par uzraudzības modeļa maiņu balstīts vairākos būtiskos apsvērumos – nebanku kreditēšanas un finanšu tehnoloģiju nozares straujā attīstība, nepieciešamība pēc efektīvas, riskos balstītas uzraudzības sistēmas, kā arī funkciju dublēšanās novēršana valsts iestāžu līmenī.

Tā mērķis ir nodrošināt, ka uzraudzības ietvara maiņa nerada papildu administratīvo slogu nozarei un negatīvi neietekmē kreditēšanas aktivitāti kopumā.

FM piedāvā no PTAC Latvijas Bankai nodot patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju (fizisku personu) – patērētāju tiesību un interešu aizsardzību.

FM uzskata, ka vienotas uzraudzības ieviešana Latvijas Bankā nodrošinātu lielāku saskaņotību finanšu sektora uzraudzībā, tostarp procentu likmju, komisijas maksu un kopējo kredīta izmaksu pārredzamības uzraudzībā, līgumu godīguma vērtēšanā, atbildīgas kreditēšanas principu ievērošanā, kā arī vienotu un efektīvāku AML un klientu izpētes prasību piemērošanu.

Tāpat tiktu uzlabota finanšu pakalpojumu pieejamības uzraudzība un samazināts klātienes AML pārbaužu skaits uzņēmumiem, novēršot iestāžu atbildību pārklāšanos.

Vienotas sistēmas izveides nepieciešamību apliecina arī nozares straujā izaugsme, norāda FM. Kopš 2019. gada nebanku patēriņa kredītu portfelis ir vairāk nekā dubultojies, augot vidēji par 16% gadā un attīstoties ievērojami straujāk nekā banku kreditēšana.

Vienlaikus pieaug arī riski patērētājiem – tikai 2024. gadā ārpustiesas parādu piedziņai tika nodots vairāk nekā 71 000 lietu, bet sūdzību skaits par nebanku kreditētājiem ir lielāks nekā banku sektorā, neskatoties uz mazāku klientu skaitu, skaidro FM.

Latvijas gadījums nav izolēts Eiropas Savienības (ES) kontekstā, jo tikai trīs ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, Maltā un Rumānijā, patērētāju kreditētājus uzrauga patērētāju tiesību iestāde, kamēr lielākajā daļā valstu šo funkciju veic centrālā banka vai finanšu sektora uzraugs.

FM skatījumā tas apliecina, ka uzraudzības funkciju nodošana Latvijas Bankai būtu loģisks un starptautiski pārbaudīts risinājums.

Turpmākie soļi paredz, ka informatīvais ziņojums par uzraudzības sistēmas maiņu tiks izskatīts Ministru kabinetā (MK) 2026. gada 24. februārī.

Pozitīva lēmuma gadījumā likumprojekti MK tiks iesniegti līdz 2026. gada 30. maijam, ar pirmo lasījumu Saeimā līdz vasaras sesijai un otro lasījumu septembrī.

Uzraudzības iestādes maiņa plānota no 2027. gada 1. janvāra, paredzot pārejas periodu pēc normatīvo aktu stāšanās spēkā.

Jau ziņots, ka FM rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai.

Savukārt PTAC uzskata, ka nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai valstij un komersantiem varētu izmaksāt no 3,5 miljoniem līdz astoņiem miljoniem eiro, bet ikgadējie zaudējumi valsts budžetam varētu sasniegt 1,5 miljonus eiro.

Tajā pašā laikā “Fintech Latvija” ieskatā nav datu un informācijas par kādām sistēmiskām nebanku kreditētāju patērētāju aizsardzības problēmām un par to, kā Latvijas Banka spēs patērētāju intereses pārstāvēt labāk nekā PTAC.