Tā vēsta, ka rīkojums paredz īstenot “Bruņojuma nodošanas stratēģiju “Anerika pirmajā vietā”” (“America First Arms Transfer Strategy”), iezīmējot būtisku pavērsienu ASV ieroču pārdošanas politikā.

Tas liek federālajām iestādēm piešķirt prioritāti militāro preču pārdošanai ārvalstu partneriem, kuri ir veikuši ievērojamus ieguldījumus savās pašaizsardzības spējās un kuriem ir kritiski svarīga nozīme savā reģionā.

Šis solis ir paredzēts, lai paātrinātu ASV ražotu ieroču piegādi sabiedrotajiem, kas tiek uzskatīti par būtiskiem reģionālajai drošībai, vienlaikus izmantojot ārvalstu iepirkumus, lai palielinātu ASV bruņojuma rūpniecības ražošanas jaudu.

Rīkojumā nav minēta neviena valsts, raksta “Reuters”.

Saskaņā ar jauno stratēģiju aizsardzības ministram, valsts sekretāram un tirdzniecības ministram ir uzdots izstrādāt prioritāro platformu un sistēmu pārdošanas katalogu un apzināt pārdošanas iespējas, kas atbilst stratēģijas mērķiem.

Līdz šim pārdošanas darījumi tika veikti rindas kārtībā. To varēja mainīt tikai, ja tika konstatēti būtiski šķēršļi un kādai konkrētai valstij tika piešķirta prioritāte.

Baltais nams norādījis, ka iepriekšējā pieeja, kas paredzēja bruņojuma pārdošanu rindas kārtībā, noveda pie ražošanas un piegādes kavēšanās, jo pasūtījumi neatbilda ASV ražošanas iespējām.

Nosakot prioritātes valstīm ar lielākiem aizsardzības izdevumiem un stratēģisku nozīmi, ASV administrācija cenšas nodrošināt, lai ASV aizsardzības eksports atbalstītu gan valsts drošību, gan pašmāju rūpniecības attīstību.

Jau ziņots, ka jūnijā samitā Hāgā NATO dalībvalstis apņēmās, ka aizsardzības izdevumu līmenis 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) sasniegs līdz 2035. gadam.

Prasību alianses valstīm palielināt aizsardzības izdevumus vismaz līdz 5% no IKP izvirzīja Tramps.