Ceturtdiena, 4. jūnijs Sindija, Sintija, Elfrīda
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Bosnijā Serbu Republikas prezidenta atkārtotajās vēlēšanās apstiprināta Dodika līdzgaitnieka uzvara

Bosnijā un Hercegovinā, kur svētdien notika daļējas atkārtotās Serbu Republikas prezidenta vēlēšanas, apstiprināta līdzšinējā prezidenta Milorada Dodika līdzgaitnieka, valdošās Neatkarīgo sociāldemokrātu alianses (SNSD) kandidāta Sinišas Karana uzvara.

Bosnijā Serbu Republikas prezidenta atkārtotajās vēlēšanās apstiprināta Dodika līdzgaitnieka uzvara
Sinišs Karans. (Foto: Reuters/ScanPix)
09.02.2026 12:06

LETA

2025. gada 23. novembrī notikušajās Bosnijas Serbu Republikas prezidenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarēja Karans, kas saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem izcīnīja 50,4% balsu. Savukārt opozīcijā esošās Serbu demokrātiskās partijas (SDS) kandidāts Branko Blanušs ieguva 48,2% balsu. Taču decembrī vēlēšanu komisija anulēja vēlēšanu rezultātus 136 vēlēšanu iecirkņos, jo tajos tika konstatēti pārkāpumi vēlēšanu procesā. Centrālās vēlēšanu komisijas (CIK) priekšsēdētājs Jovans Kabala norādīja, ka rezultātus bija nepieciešams anulēt, jo pārkāpumi varēja ietekmēt vēlēšanu iznākumu.

Atkārtota balsošana tika sarīkota 136 no 2164 vēlēšanu iecirkņiem, un tajās bija tiesības piedalīties vairāk nekā 80 000 vēlētāju.

Rezultāti pēc atkārtotajām vēlēšanām liecina, ka Karans izcīnījis 50,5% balsu, bet Blanušs – 48%.

Pirmstermiņa vēlēšanas novembrī bija jārīko, jo Dodiks ar tiesas spriedumu pagājušā gada augustā tika atcelts no amata par nepakļaušanos starptautiskās sabiedrības augstākajam pārstāvim Kristiānam Šmitam, kas pārrauga Deitonas miera līguma ievērošanu.

Pēc mēnešiem ilgas tiesas sprieduma ignorēšanas Dodiks pagājušā gada oktobrī negaidīti akceptēja savu atcelšanu no amata, un dažas dienas vēlāk ASV atcēla pret viņu un tā līdzgaitniekiem vērstās sankcijas. Cita starpā sankcijas tika atceltas arī pret Karanu, kas tām tika pakļauts vēl 2017. gadā.

Neskatoties uz to, Karans atklāti solījis Dodika kursa turpināšanu.

Kopš Bosnijas kara beigām 1995. gadā Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās – Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.

Karans ieņems Serbu Republikas prezidenta amatu līdz kārtējām vēlēšanām, kas paredzētas oktobrī.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz