Vēlēšanu laikā visā valstī ir dislocēti vairāk nekā 300 000 karavīru un policistu.

ANO eksperti pirms vēlēšanām brīdināja par “augošu neiecietību, draudiem un uzbrukumiem” un par “dezinformācijas cunami”, kas īpaši vērsts pret miljoniem vēlētāju, kuri balso pirmoreiz.

Vēlēšanu kampaņas laikā politiskās sadursmēs tika nogalināti pieci cilvēki, bet vairāk nekā 600 tika ievainoti.

Vadošais premjerministra kandidāts Tariks Rahmans ir pārliecināts, ka viņa Bangladešas Nacionālistu partija (BNP) var atgūt varu, tomēr tās nozīmīgs sāncensis ir lielākā islāmistu partija “Jamaat-e-Islami”.

“Jamaat-e-Islami” līderis Šafikurs Rahmans savas uzvaras gadījumā var kļūt par pirmās islāmistu valdības vadītāju konstitucionāli sekulārajā Bangladešā.

Sabiedriskās domas aptaujās lielākoties tika atbalstīta BNP, bet dažas paredzēja sīvu konkurenci starp abām minētajām partijām.

Pēc jaunās valdības izveidošanas varu zaudēs valsts pagaidu līderis Muhammads Junuss, kurš vadījis valsti kopš šeihas Hasinas gāšanas 2024. gada augustā.

Viņa administrācija ir aizliegusi Hasinas partijai “Avami līga” piedalīties šajās vēlēšanās.

85 gadus vecais Nobela Miera prēmijas laureāts Junuss uzrunā valstij pirms vēlēšanām atzina, ka tās “noteiks valsts virzību nākotnē, tās demokrātijas raksturu un izturību, un nākamās paaudzes likteni”.

Vēlēšanās tiks tieši ievēlēti 300 parlamenta deputāti. Vēl 50 sievietes tiks izraudzītas par deputātēm no partiju sarakstiem.

Hasina atradās pie varas no 2009. gada līdz 2024. gada augustam, kad aizbēga no valsts pēc plašiem studentu protestiem un asiņainām protestētāju un policijas sadursmēm.

Bangladešas tiesa novembrī aizmuguriski piesprieda Hasinai nāvessodu, atzīstot viņu par vainīgu noziegumos pret cilvēci. Viņa tika apsūdzēta par vardarbīgu protestu apspiešanu.

Saskaņā ar ANO datiem, policijai apspiežot protestus, tika nogalināti aptuveni 1400 cilvēki.