Tas bija straujākais viena mēneša kāpums gan procentuālā, gan absolūtā izteiksmē kopš 2022. gada ziemas energoresursu krīzes perioda.

Cenu pieaugumu noteica aukstie laikapstākļi Eiropā, kā arī stiprs aukstuma vilnis ASV, kas palielināja iekšējo gāzes pieprasījumu, veicināja strauju “Henry Hub” cenas (galvenais ASV dabasgāzes cenu indekss) kāpumu un vienlaikus radīja fiziskus traucējumus gāzes ieguvē un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksporta plūsmās.

Papildus tam Eiropas pieaugošā atkarība no LNG piegādēm galvenokārt no ASV vidējā termiņā pastiprina tirgus reakciju pret ģeopolitiskajiem riskiem. Savukārt periodiski neplānoti traucējumi gāzes piegādēs no Norvēģijas radīja papildu spiedienu uz cenām.

Eiropas Savienības (ES) dabasgāzes krātuvju aizpildījums janvāra beigās samazinājās līdz 41%, kas ir par 21 procentpunktu mazāk nekā decembrī un par aptuveni 13 procentpunktiem zemāk nekā tajā pašā periodā pērn.

Krājumu straujā samazināšanās apkures sezonas vidū īstermiņā palielināja tirgus jutīgumu pret aukstāku laikapstākļu prognozēm un piegāžu traucējumiem.

Janvārī jēlnaftas nākotnes kontrakta (“Front Month Brent crude oil”) vidējā cena palielinājās par 4,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un sasniedza 64,55 ASV dolārus par barelu.

Mēneša gaitā naftas cenas pakāpeniski pieauga, bet mēneša noslēdzošajās dienās “Brent” cena īslaicīgi pārsniedza jau 70 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Cenu kāpumu galvenokārt veicināja tirgus reakcija uz pieaugošo spriedzi starp ASV un Irānu, ASV būtiski pastiprinot militāro spēku klātbūtni reģionā, kā arī valsts augstāko amatpersonu stingrā retorika attiecībā uz iespējamu militāru rīcību pret Irānu.

ASV paziņojumi par gatavību vērsties pret Irānu gadījumā, ja tā turpinās kodolprogrammas attīstību, palielināja bažas par naftas piegāžu drošību, ņemot vērā Hormuza šauruma iespējamās bloķēšanas risku un Irānas nozīmīgo lomu globālajā naftas tirgū (aptuveni 3-4% no pasaules ieguves), kā arī riskus plašākai nestabilitātei Tuvajos Austrumos.

Eiropas emisijas kvotu “Dec.26” kontrakta (“EUA Future”) cena janvārī turpināja pieaugt, mēneša laikā sasniedzot 88,13 eiro par tonnu, kas ir par aptuveni 6% vairāk nekā iepriekšējā mēneša beigās, noslēdzoties “Dec.25” kontrakta tirdzniecībai, un vienlaikus augstākais cenu līmenis kopš 2023. gada vasaras.

Cenu pieaugumu veicināja zemāks izsoļu apjoms 2026. gadā, reakcijas uz makroekonomiskiem notikumiem, kā arī aukstie laikapstākļi Eiropā un ar tiem saistītais fosilās enerģijas, īpaši dabasgāzes, izmantošanas pieaugums siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā, palielinot pieprasījumu pēc emisijas kvotām.

Mēneša noslēgumā “EUA” cena atkāpās, ko veicināja maigāku laikapstākļu prognozes, mazinot emisijas kvotu pieprasījumu, kā arī investīciju fondu peļņas fiksēšana.