Grozījumi atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam paredz pilnveidot vienotas uzturēšanās un darba atļaujas izsniegšanas mehānismu trešo valstu piederīgajiem, kā arī precizē citus ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu saistītos nosacījumus.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvā noteiktajam turpmāk nodarbināto trešo valstu pilsoņu termiņuzturēšanās atļaujas netiks anulētas, ja bezdarba periods termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā nepārsniegs trīs mēnešus, bet, ja ārzemnieks strādājis Latvijā ilgāk nekā divus gadus, pieļaujamais bezdarba periods tiks pagarināts līdz sešiem mēnešiem.

Izmaiņas Imigrācijas likumā paredz precizēt uzturēšanās atļauju pieprasīšanas procesu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, nosakot likumīgu uzturēšanos kā priekšnosacījumu, kā arī nosakot procedūru trūkstošo dokumentu iesniegšanai un paredzot vienotu 14 dienu termiņu, kas nodrošina caurskatāmu un prognozējamu procesuālo kārtību.

Likumprojekts arī paredz tiesības deleģēt ārpakalpojuma sniedzējam uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu pieņemšanu un šaubu gadījumos vīzas vai uzturēšanās atļaujai iesniegto dokumentu īstuma pārbaudi.

Tāpat paredzēts noteikt atsevišķus būtiskus ierobežojumus un precizējumus, piemēram, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, kas uzturas Latvijā mācību vai studiju nolūkā, studiju atļaujas derīguma laikā nevarēs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Tāpat, balstoties uz pēdējo gadu datiem, no Imigrācijas likuma paredzēts izslēgt iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju, iegādājoties bezprocentu valsts vērtspapīrus, jo šis regulējums vairs nav lietderīgs.