Lagardas astoņu gadu pilnvaru termiņš beigsies 2027. gada oktobrī, taču izskanējuši pieņēmumi, ka viņa varētu atstāt amatu pirms 2027. gada aprīlī Francijā gaidāmajām valsts galvas vēlēšanām, ņemot vērā bažas par galēji labējo uzvaru, kas varētu sarežģīt viņas pēcteča izvēli.

ECB preses pārstāve sacīja, ka 70 gadus vecā Lagarda “pilnībā koncentrējas uz saviem uzdevumiem un nav pieņēmusi lēmumu par sava pilnvaru termiņa beigām”.

Pagājušajā gadā ECB paziņoja, ka Lagarda ir “apņēmības pilna pabeigt savu pilnvaru termiņu”.

Lagarda, kas līdz tam bija Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore, 2019. gada novembrī ECB vadītāja amatā nomainīja itālieti Mario Dragi. Agrāk viņa bijusi Francijas finanšu ministre, lauksaimniecības ministre un ārējās tirdzniecības ministre.

Par to, kas ieņems ECB prezidenta amatu, lemj eirozonas dalībvalstis.

“Financial Times”, atsaucoties uz anonīmu personu, kas esot informēta par Lagardas apsvērumiem, raksta, ka Lagarda vēloties atkāpties no amata agrāk, lai dotu iespēju pašreizējam Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un Vācijas kancleram Frīdriham Mercam atrisināt jautājumu par nākamo ECB vadītāju.

Gatavību kandidāt uz ECB prezidenta amatu pauduši divi Vācijas pārstāvji – Bundesbankas prezidents Joahims Nāgels un ECB Valdes locekle Izabela Šnābele.

Kā vēsta “Financial Times”, par favorītiem tiek uzskatīti bijušais Nīderlandes centrālās bankas vadītājs Klāss Knots un Spānijas pārstāvis Pablo Ernandess de Koss, kurš pašlaik vada Starptautisko norēķinu banku.