Pieņemtais likums tomēr neattiecas uz tiem, kas tiesāti vai atzīti par vainīgiem militāras rīcības veicināšanā pret Venecuēlu. Starp šiem cilvēkiem var būt tādi opozīcijas līderi kā Nobela Miera prēmijas laureāte Marija Korina Mačado, kuru valdošā partija apsūdz aicināšanā uz starptautisku intervenci.

Likums tagad tiek nodots parakstīšanai pagaidu prezidentei Delsijai Rodrigesai, kura Vašingtonas spiediena ietekmē bija mudinājusi to pieņemt.

Likumu ir paredzēts piemērot ar atpakaļejošu spēku līdz 1999. gadam, attiecinot to arī uz apvērsumu pret toreizējo prezidentu Ugo Čavesu, 2002. gada ģenerālstreiku un 2024. gada protestiem pret apstrīdēto Nikolasa Maduro uzvaru prezidenta vēlēšanās.

Tomēr pastāv bažas, ka valdība varētu izmantot šo likumu, lai apžēlotu savējos un selektīvi liegtu brīvību īstiem sirdsapziņas cietumniekiem.