“Man žēl, ka Makrons to uztvēra kā iejaukšanos,” Meloni sacīja intervijā Itālijas telekanālam “SkyTg24”.

Makrons bija reaģējis uz Meloni paziņojumu, kurā viņa pauda šoku par franču labējā aktīvista Kventina Deranka slepkavību, kas uzkurinājusi politisku saspīlējumu Francijā.

23 gadus vecais Kventins Deranks nomira pēc smagas smadzeņu traumas, ko viņš guva 12. februārī mītiņā pret kreiso ekstrēmistu partijas “Nepakļāvīgā Francija” (LFI) pārstāves un Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Rimas Hasanas uzstāšanos Parīzes Politikas zinātnes institūta Lionas filiālē. Deranks bija starp kārtības uzturētājiem, kad viņam uzbruka kreiso ekstrēmistu banda.

Meloni trešdien sacīja, ka šī slepkavība “mūs šokē un dziļi apbēdina”.

“Nedaudz vairāk nekā 20 gadus veca zēna nāve, kuram uzbruka grupas, kas saistītas ar kreiso ekstrēmismu un pārņemtas ar ideoloģiska naida gaisotni, kas izplatās vairākās valstīs, ir brūce visai Eiropai,” sacīja Meloni.

Atsaucoties uz šiem Meloni izteikumiem, Makrons sacīja, ka visiem vajadzētu “fokusēties uz savām lietām”.

“Cilvēki, kas ir nacionālisti – kuri negrib, lai kāds viņus traucētu pašu mājās – vienmēr ir pirmie, kas komentē citur notiekošo,” sacīja Makrons.

Meloni uz to atbildēja, televījas intervijā sakot, ka “iejaukšanās (..) paužot solidaritāti ar franču tautu jautājumā, kas skaidri attiecas uz visiem, nav iejaukšanās. Man žēl, ka Makrons to nesaprata.”

“Es redzu gaisotni, kas man nepatīk; es to redzu Itālijā, es to redzu Francijā, es to redzu ASV,” sacīja Meloni savā intervijā.

Viņa atgādināja par Itālijas tā sauktajiem “svina gadiem” no 1969. līdz 1980. gadam, kad valstī notika radikālo marksistu organizācijas “Sarkanās brigādes” terorakti.

Vairāki bijušie “Sarkano brigāžu” locekļi aizbēga uz Franciju, un viņu liktenis radījis iemeslu domstarpībām starp abām valstīm.

“Valdošajām šķirām vajag [padomāt], kā apkarot gaisotni, kas varētu mūs atsviest atpakaļ par dažiem gadu desmitiem vēsturē, kas ir ļoti labi zināma Itālijai un kas ir ļoti labi zināma Francijai, kura devusi politisku patvērumu “Sarkano brigāžu” augstākajām aprindām,” sacīja Meloni.

Viņa arī pieminēja vārdisku sadursmi ar Franciju, kas notika pirms dažiem gadiem.

“Kad līderis ir ievēlēts par valdības vadītāju (..) un dzird ārvalsti sakām: “Mēs novērosim likuma varas piemērošanu”, tad tā ir iejaukšanās,” Meloni sacīja savā intervijā.

Kad Itālijas parlamenta vēlēšanās 2022. gadā uzvarēja Meloni vadītā nacionālkonservatīvā partija “Fratelli d’Italia” (“Itālijas brāļi”), Francijas toreizējā Eiropas lietu ministre Loransa Būna sacīja, ka Parīze “pievērsīs ciešu uzmanību vērtību ievērošanai un likuma varai” Itālijā.

Meloni toreiz kritizēja Būnas izteikumus kā “nepieņemamus iejaukšanās draudus pret suverēnu [Eiropas Savienības] dalībvalsti”.

“Fratelli d’Italia” saknes meklējamas Itālijas Sociālajā kustībā (MSI) – partijā, ko pēc Otrā pasaules kara dibināja Benito Musolīni atbalstītāji. Meloni tomēr nosodījusi fašismu un atzinusi fašistiskās Itālijas līdzdalību holokaustā.