Juns atzina, ka viņa mēģinājums ieviest militāro pārvaldi izraisījis neapmierinātību, tomēr viņš arī norādīja, ka tas bija solis, kas sperts “vienīgi tautas labā”.

“Es dziļi atvainojos tautai par vilšanos un grūtībām, ko esmu tai sagādājis savu nepilnību dēļ, neraugoties uz apņēmību glābt tautu,” teikts Juna paziņojumā, ko viņš izplatīja ar advokāta starpniecību.

Juns nosodīja tiesas spriedumu kā “grūti pieņemamu”, taču nesniedza nekādas norādes par to, vai viņš to pārsūdzēs.

2024. gada 3. decembra vakarā toreizējais prezidents Juns pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu. Prezidents 4. decembra rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt. Lēmums izraisīja arī plašus protestus.

Parlaments 2024. gada 14. decembrī atstādināja Junu no prezidenta amata impīčmenta ceļā, bet 2025. gada aprīlī viņu no amata oficiāli atcēla Konstitucionālā tiesa. 2025. gada 19. janvārī Juns tika apcietināts par īslaicīgo karastāvokļa izsludināšanu, bet 8. martā tika atbrīvots no pirmstiesas apcietinājuma. Pērn jūlijā viņš atkal tika aizturēts.

Juns skaidroja, ka lēmums izsludināt karastāvokli bija pamatots ar cīņu pret “Ķīnu atbalstošām, Ziemeļkoreju atbalstošām un nodevīgām darbībām”.