Papildus paredzētas “pastāvīgas un taisnīgas” Šveices iemaksas ES ekonomiskās un sociālās kohēzijas fondos, kas gadā varētu sasniegt 375 miljonus eiro.

Lai gan Šveice nav ES dalībvalsts, tai jau tagad ir plaša pieeja Eiropas kopīgajam tirgum.

Jaunos sadarbības līgumus vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP).

Tiek ziņots, ka Šveices prezidents Gijs Parmelens plāno marta sākumā doties uz Briseli, lai oficiāli parakstītu jaunos līgumus, kas pēc tam tiks nodoti ratificēšanai Šveices parlamentam.

Tikmēr nacionālkonservatīvā Tautas partija (SVP) iebilst pret ciešāku saišu veidošanu ar Briseli un padusi apņēmību novilcināt šo procesu, cik ilgi vien iespējams.

Iespējama arī referenduma izsludināšana par jaunajiem līgumiem, taču tas varētu notikt tikai pēc nākamajām vēlēšanām, kas paredzētas 2027. gada oktobrī.

Tādējādi jaunie līgumi varētu stāties spēkā tikai tad, ja tie tiktu apstiprināti tautas nobalsošanā.

Sarunas par ciešāku sadarbību starp ES un Šveici pēc gadiem ilgām sarunām noslēdzās 2024. gada decembrī.