Tas rosinās skolēnus uztvert gleznas ne tikai kā mākslas objektus, bet arī kritiski izvērtēt tās kā vēstures liecības, informē Liepājas muzeja muzejpedagoģe Kristīne Muceniece.

Izstādē eksponēti mākslinieku Borisa Bērziņa, Benitas Bitānes, Jurija Cirkunova, Staņislava Diņģeļa, Kārļa Lejnieka, Kārļa Saukas, Teodora Uldriķa, Valtera Uztiča un Guntara Zvaigznes mākslas darbi, kas tapuši laika posmā no 1946. līdz 1978. gadam.

Darbos atspoguļotas Liepājas ostas ainavas, zvejnieki un viņu ikdiena, kā arī rūpniecībai veltītas kompozīcijas ar “Sarkanā metalurga” ainām, kurās attēloti strādnieki darbā.

Nodarbības laikā skolēni iepazīs sociālistisko reālismu kā mākslas virzienu, izzinās tā vēsturisko kontekstu, lai saprastu, kā māksla tika izmantota ideoloģijas un propagandas vajadzībām.

Analizējot izstādē eksponētos darbus, skolēni mācīsies saskatīt tajos ietverto vēstījumu, simbolus un laikmeta noskaņu.

Praktiskajā daļā skolēni paši izmēģinās sociālistiskā reālisma principus, iejūtoties mākslinieku lomā un radot savus darbus.

Sociālistiskais reālisms kā viens no sociālā reālisma atzariem izveidojās 20. gadsimta sākumā.

Latvijā šis mākslas virziens nostiprinājās pēc Otrā pasaules kara padomju okupācijas laikā, kļūstot par vienu no varas propagandas instrumentiem.

Tas tika noteikts kā vienīgais atļautais mākslas virziens, kas regulēja gan darbu tematiku, gan izteiksmes līdzekļus, būtiski ierobežojot mākslinieku radošo brīvību.

Mākslā tika slavināta komunistiskā ideoloģija, idealizēts darba cilvēks un cildināta tā dēvētā gaišā nākotne Padomju Savienībā.

Nodarbība pielāgojama dažāda vecuma skolēnu grupām, tā aptuvenais ilgums – līdz 60 minūtēm. Nodarbība iekļauta kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma”.

Pieteikšanās nodarbībām, zvanot pa tālruni 29605223 vai rakstot e-pastā: [email protected].