Reaģējot uz karu Ukrainā, ES Krievijai noteica plašas sankcijas, aizliedzot eksportēt simtiem preču, arī luksusa automašīnas, modernas iekārtas un radioaparatūru.

ES amatpersonas uzskata, ka Maskava izmanto Kirgizstānu un citas trešās valstis, lai importētu aizliegtās preces.

Šī prakse ir pazīstama kā paralēlais imports.

Pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā eksporta vērtība no Kirgizstānas uz Krieviju strauji pieauga par vairāk nekā 100%, 2024. gadā sasniedzot teju miljardu dolāru.

2021. gadā tie bija nepilni 400 miljoni dolāru, liecina ANO dati.

Tirdzniecības plūsmas liecina, ka dažas preces, arī tehnika, “tiek importētas Kirgizstānā ar vienīgo mērķi tās reeksportēt uz Krieviju, tādējādi pārkāpjot mūsu sankcijas”, žurnālistiem Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā sacīja O’Salivans.

“Mēs neprasām Kirgizstānai, lai tā neuztur tirdzniecības attiecības ar Krieviju. Mēs tikai lūdzam, lai šīs tirdzniecības attiecības neietver apzinātu mūsu sankciju apiešanu, caur Kirgizstānu nosūtot uz Krieviju ES preces, uz kurām attiecas sankcijas,” viņš piebilda.

Kirgizstānas kaimiņvalsts Kazahstāna veikusi nozīmīgus pasākumus, lai novērstu preču nodošanu Maskavai militārām vajadzībām, pauda ES sūtnis.

Brisele apsver iespēju vērsties pret Kirgizstānu, lietā liekot ES pretpiespiešanas instrumentu, kas ļauj blokam vērsties pret valstīm, kuras izdara spiedienu uz bloka ekonomiskajām un drošības interesēm.