Valdošās koalīcijas partijas – Kristīgo demokrātu savienība (CDU), Kristīgi sociālā savienība (CSU) un sociāldemokrāti (SPD) – likumprojektu atbalstīja, kamēr opozīcija bija pret.

Par reformām ES līmenī tika panākta vienošanās jau 2024. gadā, un tās paredz vairākas būtiskas izmaiņas nostājā pret patvēruma meklētājiem.

Tagad ir noteikts pienākums uz ES ārējām robežām pārbaudīt identitāti un veikt patvēruma procedūras ieceļotājiem no valstīm, kuru pilsoņiem patvērums tiek piešķirts reti.

Ja ieceļotāju pieteikumi tiks noraidīti, viņi tiks atraidīti tieši uz robežas.

Ir paredzēts saīsināt procedūras patvēruma meklētājiem, kas jau ir pieprasījuši patvērumu citā dalībvalstī.

Turklāt patvēruma meklētājiem, kas dzīvo uzņemšanas centros, saskaņā ar jauno likumu jau pēc trim mēnešiem būtu jāļauj strādāt.

Patlaban patvēruma meklētājiem faktiski ir aizliegts strādāt sešus mēnešus, ja viņiem ir jādzīvo uzņemšanas centros, lai gan tiem, kas vairs nedzīvo šajos centros, ir atļauts strādāt jau pēc trim mēnešiem.

Eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) kritizēja noteikumu izmaiņas kā nepietiekamas, bet viens AfD likumdevējs pārmaiņas raksturoja kā maldinošas.

Savukārt zaļo likumdevējs pauda, ka tik stingri soļi attiecībā uz patvēruma likumiem nav sperti kopš 1993. gada.

Iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints atbildēja uz opozīcijas kritiku, norādot, ka Eiropas migrācijas politika gadiem ilgi funkcionējusi slikti un ka reforma ir nozīmīgs progress.

Sociāldemokrātu likumdevējs Sebastians Fīdlers pauda, ka saskaņā ar jauno likumu “tie, kam nepieciešama aizsardzība, saņems aizsardzību”.

Viņš noraidīja kreiso un zaļo pārmetumus, ka bērni varētu tikt aizturēti, un uzstāja, ka tas notiek tikai retos izņēmuma gadījumos.

2024. gadā Vācijā tika iesniegti teju 230 000 pirmreizējo patvēruma pieteikumu, bet pērn šis skaitlis saruka līdz aptuveni 113 000.

Eksperti uzskata, ka līdzās iekšējām robežkontrolēm būtisku ietekmi ir atstājusi arī varas maiņa Sīrijā 2024. gada decembrī.