Kā atzina Šuvajevs, lai arī vārdos visi apliecina, ka tirdzniecības izbeigšana ar Krieviju un Baltkrieviju ir pareizais virziens, tomēr par konkrētām rīcībām partneri šodien nevienojās, jo, kā norādīja Šuvajevs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzskatot, ka plānu tirdzniecības apturēšanai ir jāizstrādā Ārlietu ministrijai.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka Ekonomikas ministrija jau ir ieviesusi atbalsta programmas Latvijas uzņēmumiem un tajās var piedalīties tikai uzņēmumi, kas nesadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju, vai tādi, kas izstrādājuši un ievieš plānu tirgus pārorientācijai no Krievijas un Baltkrievijas.

Viņš atgādināja, ka pirms diviem gadiem Ekonomikas ministrija piedāvāja Satiksmes ministrijai jaunu tranzīta politikas stratēģiju, lai veicinātu Krievijas un Baltkrievijas tirgus daļas samazinājumu, taču Satiksmes ministrija šo ideju tālāk nevirzīja.

Kopumā par ārējās tirdzniecības politiku un īstenošanu atbild Ārlietu ministrija.

“Ekonomikas ministrs ir paudis gatavību šo funkciju no Ārlietu ministrijas pārņemt, lai straujākiem soļiem virzītos uz valsts ekonomisko neatkarību no agresorvalstīm,” teica Rokpelnis.

Jau ziņots, ka šodien koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē apspriestas iespējas uzdot Zaļo un zemnieku savienības pārraudzītajai Ekonomikas ministrijai (EM) izstrādāt konkrētu plānu, kā panākt pilnīgu tirdzniecības izbeigšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Jautājumu sanāksmes darba kārtībā rosināja iekļaut “Progresīvo” Saeimas frakcija. “Progresīvie” sadarbības sanāksmes dienaskārtībā lūdza EM ziņot par paveikto jautājumā par tirdzniecības mazināšanu un izbeigšanu ar agresorvalstīm.

Partijā atsaucās uz iepriekš ziņoto medijos, ka Latvijas eksports uz Krieviju četru gadu laikā kopš pilna apmēra iebrukuma Ukrainā nav būtiski samazinājies – it īpaši, salīdzinot ar Igauniju, kur tā kritums, saskaņā ar abu valstu statistikas pārvalžu datiem, ir sešas reizes lielāks.

“Lai gan publiskajā telpā bieži izskanējuši pārmetumi šajā jautājumā, proti, par Eiropas valstu divkosību, ar vienu roku palīdzot Ukrainai, bet ar otru ienesot līdzekļus agresorvalstu tautsaimniecībā, EM līdz šim paveiktais darbs nav bijis pietiekami mērķtiecīgs,” uzskata “Progresīvie”.

Partijas ieskatā, šī problēma prasa aktīvāku rīcību.

Premjeres Evikas Siliņas (JV) valdībā ietilpstošās partijas jau ilgāku laiku apmainās ar savstarpējām prasībām un pārmetumiem, bet biežāka šāda “domapmaiņa” vērojama starp Zaļo un zemnieku savienību un “Progresīvajiem”.