Taču viņa uzsvēra, ka Lietuvas pozīcija ir tāda, ka Francijas ierosinātās diskusijas nedrīkst sašķelt NATO.

“Mēs skatāmies uz ASV kodolieroču arsenālu, jo ASV kodolieroču arsenāls ir arī NATO kodolieroču arsenāls. Tas ir NATO lietussargs, ko mēs vēlējāmies, kad 2004. gadā pievienojāmies NATO, un kuram mēs uzticamies tagad,” Skaisgirīte teica radiostacijai “Žiniu radijas”.

Kā klāstīja Nausēdas padomniece, ASV amatpersonas nav sniegušas norādes, kas liecinātu, ka ASV samazinātu savas saistības aizsargāt Eiropu ar kodolieročiem. Skaisgirīte piebilda, ka ASV puse ir apstiprinājusi savu apņēmību pēdējā NATO aizsardzības ministru sanāksmē.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien teica, ka Francija palielinās savu kodolgalviņu skaitu, un ierosināja izveidot jaunu Eiropas kodolieroču atturēšanas sistēmu.

Skaisgirīte uzsvēra, ka diskusijas par šo jautājumu “ir sākuma stadijā” un vispirms tām jānotiek pašā Francijā.

Viņasprāt, ir labi, ka Makrons runā par kodolbruņojumu, “kas nozīmē, ka viņam rūp Eiropas nākotne”.

“Tomēr atkal nedrīkst aizmirst vienu svarīgu lietu. Pat runājot par to, kā stiprināt Eiropas valstu kodolizsardzību, mēs nedrīkstam sašķelt NATO,” uzsvēra Lietuvas prezidenta padomniece.

“Pašlaik mums ir NATO aizsardzība, NATO kodolieroču aizsardzība,” viņa teica, piebilstot, ka “tā ir uzticams, ļoti uzticams atturēšanas līdzeklis, piemēram, pret Krieviju. Ja Krievija no kaut kā baidās, tā baidās no ASV kodolieroču atturēšanas, nevis no kāda cita”.

Diskusijas par neatkarīgu Eiropas kodolieroču atturēšanas līdzekli veicina bažas Eiropā par iespējamu ASV saistību samazināšanu nākotnē.