Bērnu vecumā dzirdei ir īpaši nozīmīga loma, jo tā tieši ietekmē runas attīstību, mācīšanos un vispārējo attīstību.

Liepājas Reģionālās slimnīcas speciālisti ikdienā sastopas ar dažādām bērnu ausu, deguna un kakla veselības problēmām, un nereti savlaicīga ārstēšana palīdz novērst nopietnākas komplikācijas nākotnē.

Liepājas Reģionālās slimnīcas otorinolaringologi ambulatori pieņem gan pieaugušos, gan bērnus.

Otorinolaringoloģe Marta Lapiņa stāsta, ka bērnu pacientu skaits ambulatorajā pieņemšanā ir ļoti liels.

“Jebkāda veida LOR palīdzība bērniem ir ļoti aktuāla, jo kopumā Dienvidkurzemes novadā ir maz otorinolaringologu.

Tāpēc gan pacientu skaits, gan operāciju apjoms ir diezgan liels,” norāda M. Lapiņa.

Ar vidusauss iekaisumiem bērniem lielākoties galā tiek ģimenes ārsti un pediatri, bet speciālistu palīdzība nepieciešama sarežģītākos gadījumos.

“Mēs konsultējam komplikāciju gadījumos – ja auss tek vai terapija nav bijusi efektīva, vai, piemēram, ir ilgstošas dzirdes problēmas, kad mums ir jāiesaistās,” stāsta M. Lapiņa.

Bieži vien vecāki pie speciālista vēršas dažādu simptomu dēļ, kas var liecināt par bērna dzirdes vai elpošanas traucējumiem.

“Runas attīstības traucējumi, situācijas, kad vecāks pamana, ka bērns kādu ilgāku laiku pārprasa, griež skaļāk televizoru. Ļoti svarīga ir arī miega elpošana –

ir vecāki, kas nāk ar sūdzību, ka bērns naktī hroniski elpo tikai caur muti, kaut gan tā tam nevajadzētu būt,”

skaidro M. Lapiņa.

Speciāliste norāda, ka elpošana caur muti bērniem var radīt arī citas veselības problēmas, tāpēc šādus pacientus pie otorinolaringologa nereti nosūta arī citi speciālisti.

“Pie mums bieži nonāk logopēdiskie pacienti. Arī zobārsti un higiēnisti nosūta bērnus, jo viņi pamana, ka bērns elpo caur muti – veidojas zobu aplikumi, sakodiena traucējumi.

Reizēm redzams, ka veidojas sejas attīstības traucējumi, jo ir hroniska elpošana caur muti,”

stāsta ārste.

Šādās situācijās viens no risinājumiem var būt ķirurģiska ārstēšana.

“Tad mēs veicam palielinātu rīkles mandeļu jeb adenoīdu operāciju. Savukārt krācošiem bērniem dažkārt nepieciešams samazināt arī aukslēju mandeles,” skaidro speciāliste.

Viena no biežākajām problēmām bērniem ir ilgstošs sekretorais vidusauss iekaisums – šķidruma uzkrāšanās ausīs pēc iesnām, kas var saglabāties vairākus mēnešus.

“Tas bērniem konkrētās vecuma grupās var būt ļoti apdraudoši – piemēram, bērns ir tajā periodā, kad viņam attīstās runa, un,

ja viņš nedzird sevi un apkārtējos, viņš nevar iemācīties runāt.

Tāpēc tas ir ļoti kritiski runas attīstības posmā,” uzsver ārste.

Vēl viena pacientu grupa ir skolas vecuma bērni, kuri sāk nedzirdēt skolotāju klasē. Šādos gadījumos nereti nepieciešama ķirurģiska palīdzība.

“Mēs liekam tā saucamās ventilācijas caurulītes jeb timpanostomas – tā ir ķirurģiska procedūra jeb šuntu ievietošana bungplēvītēs, lai bērns var uzreiz dzirdēt, lai iekaisums ir novērsts, un tad skatāmies tālāk. Vecākiem bērniem un pusaudžiem reizēm nepieciešamas arī cita veida operācijas – piemēram, deguna starpsienas korekcija vai mandeļu pilnīga izoperēšana,” skaidro M. Lapiņa.

Ārstēšanas iespējas ir dažādas un tiek izvēlētas atbilstoši bērna veselības stāvoklim un problēmas smagumam.

Kā skaidro M. Lapiņa, vispirms parasti tiek izvērtētas konservatīvās ārstēšanas iespējas.

“Vispirms izmantojam medikamentozo ārstēšanu, īpaši akūtās situācijās, kad iekaisumu vai simptomus iespējams novērst ar zālēm. Taču

gadījumos, kad problēmas kļūst hroniskas vai ārstēšana nedod pietiekamu efektu, pacientus ārstējam arī ķirurģiski,”

stāsta ārste, piebilstot, ka operatīva ārstēšana nereti palīdz ātrāk novērst iekaisuma cēloni un uzlabot bērna pašsajūtu un dzirdi.

Pasaules dzirdes diena atgādina, cik nozīmīga ir savlaicīga dzirdes veselības pārbaude un ārstēšana.

Bērna dzirde, elpošana un runas attīstība ir cieši saistītas, un, laikus vēršoties pie speciālista, iespējams novērst problēmas, kas citādi var ietekmēt bērna attīstību un dzīves kvalitāti nākotnē.